Lai panāktu straujāku ledus kušanu, novērstu ledus sastrēgumus un plūdus, uz Daugavas ledus lejpus Pļaviņām vairāku kilometru garumā plānots kaisīt kūdru, aģentūru BNS informēja civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis.
Kūdru uz ledus iecerēts kaisīt, jo tā pievelk saules starus un straujāk izkausē sniegu un ledu. Taču, lai to sāktu, jāsaņem vides ekspertu piekrišana. Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde aģentūrai BNS norādīja, ka otrdien Madonas reģionālās vides pārvaldes speciālistiem nosūtīts pieprasījums dot piekrišanu kūdras kaisīšanai uz upes.
Speciālisti šonedēļ izvēlējās Daugavas upes posmu, kurā izkaisīt vielu ātrākai ledus kausēšanai, - lejpus Pļaviņām 4,5 kilometru garumā simt metru platā joslā.
“Šajā posmā straume ir ātrāka, lāsumi vaļā. Ledi jau sakrāvušies nelīdzeni. Ja to uzlauzīs, tad izspruksim,” paskaidroja Līcis.
Ja vides ekspertu atzinums būs pozitīvs un sinoptiķi prognozēs saulainu laiku vismaz trīs dienas, tiks tiks sākti pasākumi straujākai ledus kausēšanai.
Kūdru izkaisīs no lidmašīnas "AN-2" un tiks izmantots Vecbebru lidlauks, pastāstīja Līcis. Lidmašīnas izdevumus segs valsts, savukārt pašvaldībai būs jāmeklē nauda kūdras sagādei.
Nolemts, ka Jēkabpils teritorijā kūdras kaisīšanai nebūtu jēgas.
Iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūrai BNS norādīja, ka kūdras kaisīšana uz upēm, lai straujāk nokustu ledus un neveidotos sastrēgumi, ir atbalstāma. Taču efektu tas dos tikai tādā gadījumā, ja būs veikti konkrēti aprēķini, cik biezā slānī kūdru uz ledus izkaisīt.
VARAM pārstāve Kristīne Barševska, atsaucoties uz ministrijas vides ekspertiem, aģentūrai BNS sacīja, ka kūdra ne ar ko neatšķiras no visādiem augsnes noskalojumiem un citiem blakus produktiem, kas katru gadu pavasara palos nonāk ūdenī.
Iepriekš Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis aģentūrai BNS paskaidroja, ka kūdra pievelk saules starus un straujāk izkausē sniegu un ledu pat vairāku centimetru biezumā dienas laikā.