Plāno sertificēt Latvijas kalnu slēpošanas trases

"Problēmas ar drošību Latvijas kalnos ir aktuālas. Līdz nākamajai slēpošanas sezonai mēs plānojam veikt slēpošanas trašu sertificēšanu pēc skandināvu shēmas. Tas nozīmē, ka būs izanalizēta trašu pacēlāju un kalnu drošība. Analīzi veiks, ņemot vērā apkopoto slēpotāju traumu daudzumu un veidus," saka Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs un slēpošanas kompleksa Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Viņš Neatkarīgajai arī atklāja, ka jau rudenī sāktas sarunas par slēpošanas trašu sertificēšanas iespējām, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojums par nedrošajiem trošu pacēlājiem ir tikai aktualizējis kalnu sertificēšanas nepieciešamību.

J. Žagars skaidro, ka sertificēs slēpošanas kalnus, kur būs izpildīti noteiktie drošības nosacījumi. "Kā piemēru varu minēt to, ka slēpošanas vietās jābūt drošības nožogojumiem, kā arī uz vietas jāatrodas medicīniskajam personālam. Tie ir tikai daži no risinājumiem, kas novērstu nelaimes gadījumus trasēs."

Konstatēti bīstami pacēlāji

PTAC piecās Latvijas kalnu slēpošanas trasēs apturējis 15 trošu pacēlāju darbību, jo pacēlāju pārbaudes laikā konstatēts, ka dažām iekārtām nebija veikta pirmreizējā tehniskā pārbaude, bet citām – kārtējā tehniskā pārbaude. PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidro, ka slēpošanas kalnu trošu pacēlāji klasificējami kā bīstamas iekārtas, tāpēc tagad notiek ikgadējā pārbaude. "Līdz šim pārbaudītas 12 trases, kurās kopā ir 38 trošu ceļi. No pārbaudītajām kalnu trasēm piecās konstatēti pārkāpumi un kopumā 15 trošu pacēlājiem apturēta darbība."

Jau novērsušas problēmas

I. Žunde atklāja, ka divas kalnu slēpošanas trases jau novērsušas trošu pacēlāju problēmas. "Pārējiem kalniem dotas apmēram 10 dienas. Noteiktā laikā jāatrisina visas atklātās nepilnības un tikai tad varēs atsākt pacēlāju darbu. Ja kalnu īpašnieki neveiks atbilstošās tehniskās pārbaudes, slēpošanas pacēlāji būs jāslēdz."

PTAC nevēlas atklāt bīstamo kalnu sarakstu. "Mēs nevēlamies runāt par konkrētām slēpošanas trasēm. Esam devuši laiku kļūdu labošanai un ceram, ka jau tuvākajā laikā melnajā sarakstā vairs nebūs neviena kalna." I. Žunde piebilda, ka, pēc PTAC datiem, Latvijā kopā ir 20 slēpošanas kalni. Tajos darbojas gandrīz 60 pacēlāji. Atlikušo kalnu pārbaudi PTAC veiks tuvākajā laikā.

Sniegotā ziema

Šogad garā un sniegotā ziema nav palielinājusi apmeklētāju skaitu trasēs. Daudzos kalnos būs vērojams klientu samazinājums, taču, kā apgalvo Žagarkalna saimnieks J. Žagars, "kopējais nozares stāvoklis paliks iepriekšējā gada līmenī".

"Šoziem Žagarkalnā kalnu slēpotāju pieauguma nebūs. Un tam ir trīs konkrēti iemesli. Pirmkārt, februāris ir bijis auksts mēnesis. Tādā laikā slēpotāju trasēs praktiski nav. Otrkārt, daudzi kalnu slēpotāji ir pārgājuši uz distanču slēpošanu. Un treškārt – ekonomiskā krīze. Tie ir galvenie faktori, kas ietekmējuši cilvēku skaitu visdažādākajās Latvijas slēpošanas trasēs. Ja pavasaris arī turpmāk būs tik fantastisks un saulains, un Žagarkalns strādās līdz aprīļa sākumam, tad, iespējams, mēs sasniegsim pagājušā gada apmeklētības līmeni. Ja salīdzinām pagājušā gada periodu ar to pašu periodu tagad, tad ir piecu līdz astoņu procentu kritums. Priecē arī lielais ārvalstu tūristu skaits. Brīvdienās Žagarkalnā tūristu ir apmēram 50–60% no kopējā apmeklētāju skaita. Gandrīz visi tūristi ir no Igaunijas un Lietuvas. Nekādas mārketinga aktivitātes neesam veikuši, tāpēc nav iespējams tik viennozīmīgi noteikt ārvalstnieku lielā skaita iemeslus," stāsta J. Žagars.

Līdzīga situācija

"Lai arī ziema bijusi sniegiem bagāta un bez atkušņiem, tas tomēr nav veicinājis kalna apmeklētību," stāsta Siguldas Reiņa trases īpašnieks Olavs Legzdiņš. Cilvēku skaits kalnā noteikti būšot sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Mūsu kalnu pamatā apmeklē pastāvīgie pašmāju slēpotāji. Apmeklētāju skaits būs mazāks par iepriekšējo gadu. Vēl decembrī un janvārī kopējā aina bija laba, bet turpmāk situācija vairs nebija tik iepriecinoša," stāsta O. Legzdiņš, piebilzdams, ka cenu politika ir palikusi nemainīga – cenas nav paaugstinātas, bet dažiem pakalpojumiem pat noteiktas atlaides.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais