Jūrmalā izcirtīs gandrīz 14 hektārus meža
Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu tuvākajos mēnešos izcirst 5000 priežu, kuras cietušas 2008. gada lielajos meža ugunsgrēkos.
Jūrmalas domes pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas mežsaimniecības vecākais speciālists Atis Sapronovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka Valteros Slokas ielas apkaimē izcirsti trīs meža masīvi, kuru kopējā platība ir 13,9 hektāri. Jūrmalas domes pārstāvis paudis nostāju, ka alternatīvu iespēju nav izdevies atrast. Koki pēc postošajiem 2008. gada vasaras ugunsgrēkiem būtiski cietuši un to saknes ir neatgriezeniski bojātas. Rezultātā kokus 18. martā pārdos izsolē un jau aprīlī plānots veikt izciršanu.
Ugunsdzēsējiem un policijai gan ir aizdomas, ka divus gadus senajos notikumos vainojama tīša dedzināšana, pastāv iespēja, ka kāds šādā ļaunprātīgā veidā gribējis atbrīvoties no nevēlamajiem kokiem, lai zemi turpmāk varētu izmantot savām vajadzībām.
A. Sapronovs kategoriski noraidījis jebkādus iespējamos būvniecības plānus šajā teritorijā un paudis viedokli, ka Jūrmalas dome nepieļaus pretlikumīgas darbības. «Teritorijas apbūvi nekādā gadījumā nerealizēs. Kokus jau martā pārdos izsolē, bet teritoriju trīs gadu laikā apmežos, kā to paredz Meža likums.»
Sanitāro kailciršu veikšanu Jūrmalas domei ir ieteicis Valsts meža dienests. Pēc priežu stāvokļa izpētes attiecīgajam dienestam radušās bažas par iespējamo meža kaitēkļu izplatību pārējā teritorijā. «Smago situāciju pasliktinājusi arī iepriekšējā gada siltā un mitrā vasara, kura radījusi labvēlīgus apstākļus dažādām koku slimībām un kaitēkļiem, līdz ar to kā galējo lēmumu Jūrmalas dome pieņēmusi tieši koku izciršanu,» skaidro A. Sapronovs.
Vietējie iedzīvotāji gan bažījas, ka mežu pienācīgi neapsaimniekos un šajā vietā var sākties nelikumīgas darbības. Valteru iedzīvotāja Marija Jaunzema apšauba godīgumu šajā lietā. «Ir grūti zemi iedomāties bez meža. Ik vasaru varēja pastaigāties un baudīt dabu, taču tagad tas nebūs iespējams. Astoņu gadu laikā jau bija ļoti pierasts pie meža. Es tiešām neticu, ka to kāds atjaunos un stādīs jaunus kokus.»
Arī Vides aizsardzības klubs (VAK) ir ne mazāk noraizējies par Jūrmalas meža likteni. VAK viceprezidente Elita Kalniņa skaidro, ka «ir rūpīgi jāizvērtē katra koka ciršanas nepieciešamība». Ja ir tādi koki, kuru stāvoklis ir apmierinošs, tad tie noteikti būtu jāatstāj. «Otra lieta, kam jāpievērš uzmanība – teritorijas nākotne. Es un citi vides aktīvisti nepārtraukti sekosim apsaimniekošanai turpmāk. Visam ir jābūt tā, kā tas noteikts Meža likumā,» uzskata vides aktīviste E. Kalniņa.
Jūrmalas domes deputāts Zigurds Starks uzskata, ka vaina meklējama mežu sliktajā apsargāšanā. «Pašlaik Jūrmalas mežos ir kritiski maz mežsargu. Pirms desmit gadiem uz katru teritoriju bija vairāki uzraugi, bet tagad uz vienu meža masīvu ir labi ja viens mežsargs. Tas arī rada nevēlamas situācijas, kad mežus piesārņo, dedzina un bojā. Tādā pilsētā kā Jūrmala, kuras pusi teritorijas klāj meži, nav pieļaujams tik mazs mežsargu skaits.» Z. Starks uzskata, ka ugunsgrēka radītās sekas pilsētai ir radījušas milzīgus zaudējumus, jo priedes ir nokaltušas un vienīgais risinājums esot koku ciršana. Deputāts paudis viedokli, ka jāpalielina mežsargu skaits. Tas dotu ātru efektu jau tuvākajā laikā un mazinātu pretlikumīgās darbības nākotnē.