Vilnītis nolēmis sākt disciplinārlietu pret savu vietnieku Vilku par bezdarbību

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis sāks disciplinārlietu pret savu vietnieku Alvi Vilku. Biroja šefs savam vietniekam pārmet amatpersonas bezdarbību.

"Šodien man jāpieņem lēmums par vienu dienesta pārbaudi. Varam runāt konkrēti par Vilka kungu, slēpt nav ko, skaidri tas ir izskanējis konkrēti par viena projekta neieviešanu, par biroja darbinieka bezdarbību. Es varu pateikt tā, ka šī dienesta pārbaude noteikti pārvērtīsies par disciplinārlietu. Te ir saskatāmi būtiski pārkāpumi," pirmdienas rītā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja Vilnītis.

Runājot par iepriekš uzsāktajām disciplinārlietām pret Vilku un otru vietnieci Jutu Strīķi, Vilnītis norādīja, ka tās vēl turpinās. "Jāsaka tā, ka šajos gadījumos tiek vērtēta konkrēta darbinieka rīcība.. Pieeja birojā pret visiem ir vienāda, neskatoties, ne uz uzvārdiem, ne ieņemamajiem amatiem. Katram ir jāatbild par savu rīcību, tajā skaitā, ja tiek pārkāpti biroja iekšējās kārtības noteikumi, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek pārkāpts arī likums. Runājot par šīm amatpersonām, jā, es varu apstiprināt, ka turpinās divas disciplinārlietas," sacīja KNAB šefs.

Iepriekš portāls "pietiek.com" vēstīja par KNAB līdz galam nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu, kas valstij draud ar 1,18 miljonu eiro (800 000 latu) atmaksu.

Formāli raugoties, KNAB neesot līdz galam realizējis vēl Alekseja Loskutova ("Vienotība") laikā sākto projektu integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei. Par to decembrī vēstulē premjeru Valdi Dombrovski ("Vienotība") brīdinājusi Finanšu ministrija (FM). FM aicinājusi Ģenerālprokuratūru līdz maijam izvērtēt projekta rezultātus.

Piektdien beidzās dienesta pārbaude pret KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš bijis atbildīgs par projekta ieviešanu. Netiek izslēgta arī vēršanās Ģenerālprokuratūrā par amatpersonas bezdarbību, vēstīja "Pietiek.com".

Latvijā

Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā. Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai arī nepatīkama un kļūdu pilna, šī bijusi laba mācībstunda nākotnei. 

Svarīgākais