Tieslietu ministrija (TM) rosina Civillikumā paredzēt, ka laulību var uzskatīt par izirušu, ja tā iemesls ir fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret bērnu vai laulāto, kas pieprasa šķiršanos.
Ministrijā informēja, ka TM ir iesniegusi Valsts kancelejā grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, lai modernizētu ģimenes tiesības un novērstu dažas nepilnības, kas konstatētas arī tiesu praksē.
Būtiskākie grozījumi ir atteikšanās no laulības izsludināšanas un laulātā atsevišķas mantas izsmeļoša uzskaitījuma likumā. Tāpat izmaiņas likumā paredz visu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai laulība tiks noslēgta dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, kā arī noteikt konkrētus nosacījumus, kuriem iestājoties bijušajam laulātajam izbeidzas pienākums nodrošināt uzturu otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Likumprojekts paredz brīvprātīgu paternitātes atzīšanu, ja starp bērna māti, bērna mātes laulāto vai bijušo laulāto un bērna bioloģisko tēvu nav strīda par paternitāti.
Grozījumi paredz arī noteikt, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Turklāt šādos gadījumos tiesa laulāto samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat grozījumi paredz pilnveidot bērna adopcijas procesu un piedzenamo uzturlīdzekļu bērnam apmēra noteikšanas kārtību, kā arī ikviena tiesības uz atlīdzību (mantisku kompensāciju), ja pretlikumīgi pārkāptas viņa tiesības uz privātās dzīves, mājokļa, korespondences un dzimumneaizskaramību.
Par grozījumiem vēl jālemj Ministru kabinetam.
Vienlaikus tieslietu ministra izveidotā darba grupa turpina darbu pie grozījumiem normatīvajos aktos saistībā ar aizbildnības, aizgādnības un rīcībnespējas institūtu pilnveidošanu, tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, izpildes kārtības noteikšanu un personas civiltiesiskās aizsardzības nodrošināšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas.