Divdesmit izglītības un vēstures speciālisti no Latvijas – pārsvarā vēstures skolotāji – atgriezušies no tālākizglītības semināra Izraēlā, kur pilnveidojuši savas zināšanas par holokaustu, lai tālāk šajā jautājumā izglītotu skolēnus, piektdien raksta "Latvijas Avīze".
Darba grupas starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un sadarbībā pārstāve Dace Saliniece, kura iepriekš Valsts izglītības satura centrā kūrējusi vēstures apguvi skolās, stāsta, ka grupā iekļauti 16 skolotāji, Rēzeknes augstskolas mācībspēks, kā arī Kara muzeja un Bauskas muzeja pārstāvji.
Vēstures pasniedzēji no Latvijas uz Izraēlu aicināti otro reizi, jo "notiek jau ilgstoša sadarbība vēstniecību līmenī".
Saleniece teic, ka holokausta tēmas apguve ir iekļauta vispārējās vidējās izglītības standartā un šobrīd "jebkuram skolotājam jābūt sagatavotam runāt par šo jautājumu".
Izraēlā Latvijas pārstāvji uzzinājuši, kā holokaustā cietušās tautas pārstāvji iesaka skolās stāstīt par šo jautājumu. Izrādās, viņiem ir uzstādījums, ka bērnu, runājot par šīm tēmām, nedrīkst traumēt.
Latvijas Kara muzeja speciālists Mārtiņš Mitenbergs, kurš arī bija šajā seminārā, stāstīja līdzīgi – Izraēlā ļoti domā par to, lai mācību metodika būtu atbilstoša bērna vecumam, kamēr Latvijā, ja ir runa par vēstures jautājumiem, bieži vien visu klašu bērniem rāda vienas un tās pašas filmas, vienus un tos pašus materiālus, jo citu vienkārši nav. Izraēlā bērniem nerāda fotogrāfijas ar līķu kaudzēm. Tā vietā skolēniem ir iespēja uzzināt, ko pārdzīvojis kāds konkrēts kara laika ebreju bērns, jo ar sava vecuma pārstāvi bērniem vieglāk asociēt sevi un caur viņa pārdzīvojumiem var labāk saprast šo laiku.
Arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Gunita Smiltāne, jautāta, ko jaunu uzzināja seminārā, atzīst, ka kopumā fakti par nacionālsociālismu un holokaustu bijuši zināmi, taču interesanti bijis iepazīties ar Izraēlā izstrādāto metodiku par to, kā stāstīt par šiem jautājumiem.
Mitenbergs stāsta, ka Izraēlā arī izstrādāta laba metodika, kā izskaidrot skolēniem, kāpēc un kā radās holokausts. Piemēram, ar bērniem runā par to, vai klasē kāds nejūtas atstumts, pēc tam pāriet pie tā, ka atstumti bieži ir citas rases cilvēki un tad jau runā par to, pie kādām šausmām šāda atstumtība var novest. Caur holokausta tēmām Izraēlas pedagogi nonāk arī pie demokrātiskas sabiedrības nepieciešamības un pie tā, kāda nozīme ir līdzcilvēku atbildībai. M. Mitenbergs bilst: nebūtu slikti, ja par demokrātiju un atbildību vairāk tiktu runāts arī ar mūsu jauniešiem. Tāpat Izraēlas skolās holokausta kontekstā daudz runā par cilvēka dzīvības vērtību.
"Daudzus mēdz kaitināt, ka ebreji bāž acīs savas ciešanas, taču šajā seminārā saskāros ar lielu ebreju toleranci pret citām tautām. Lektoru lekcijās bija daudz informācijas tieši par holokaustu Austrumeiropā – kā tas notika arī Lietuvā, Polijā. Latvijas kontekstā tika pieminēta arī Arāja komanda, taču lektors sacīja, ka jāspēj arī iejusties tā cilvēka izjūtās, kurš atnācis mājās un atklājis, ka viņa māte ir izsūtīta. Interesanti, ka bija arī lekcija par ebrejiem PSRS starpkaru periodā par amatiem, kādus viņi ieņēma, ko darīja. Tāpat mums stāstīja par ebrejiem kolaboracionistiem, kuri holokausta laikā sadarbojās ar nacistiem. Tā informācija nebūt nebija vienpusīga," stāsta Mitenbergs, kurš seminārā uzzinājis daudz jaunu faktu.