Biezā ledus dēļ zivis varētu slāpt seklajos ezeros

Biezā ledus dēļ zivis varētu slāpt seklajos ezeros un ūdenstilpēs bez vai ar mazu caurteci, pastāstīja Latvijas Zivju resursu aģentūras (LZRA) iekšējo ūdeņu laboratorijas vadītājs Jānis Birzaks.

Zivīm gaisa trūkums varētu draudēt Slokas ezerā, Kaņierī, Lielauces ezerā un vēl citos. "Skābekļa varētu trūkt arī zivju audzētavu dīķos, jo tur ir daudz lielāks zivju blīvums un tām ir nepieciešams lielāks skābekļa daudzums," viņš teica.

Savukārt lielākās ūdenstilpēs, piemēram, upēs, vai ezeros ar labu caurteci, šādai situācijai nevajadzētu būt.

"Šīs gada garās un aukstās ziemas ietekmē ir izveidojies biezs ledus slānis, un tas varētu samazināt zivju daudzumu ūdenstilpēs, bet, ņemot vērā mūsu reģiona vispārējos klimatiskos apstākļus, tas ir neizbēgami," sacīja LZRA pārstāvis.

Lai uzlabotu situāciju, ja zivīm biezā ledus dēļ trūkst skābekļa, teorētiski zem ledus ar speciālām iekārtām varētu laist gaisu vai skābekli, taču tas būtu dārgs problēmas risinājums.

Jau vēstīts, ka šogad ir pārsniegti aukstuma rekordi, kā arī ledus Baltijas jūrā šoziem ir biezākais kopš 1987. gada.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais