Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas vadītāji Maskavā vienojušies turpināt sarunas par robežšķērsošanas jautājumiem, pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.
Viņa pastāstīja, ka attiecībā uz autopārvadājumu problēmām nolemts izveidot augsta līmeņa darba grupu, kas sanāca uz pirmo sēdi. Tajā apspriestas iespējas uzlabot robežšķērsošanu starp abām valstīm un novērst neskaidrības, kas radušās kopš februāra sākuma par divpusējo autopārvadājumu atļauju izmantošanu.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem apskatīts divpusējo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās dokumentācijas precizēšana un papildināšana. Svikliņa sacīja, ka Krievijas puse cenšas ierobežot Latvijas pārvadātāju daļu Krievijas tirgū, tomēr, apspriežot mūsdienu loģistikas organizācijas un kravu formēšanas nianses, panākta savstarpēja izpratne un nolemts pārvadātāju asociācijām vienoties par iespējamiem risinājumiem biznesa līmenī. Vēlak plānots pieņemt arī konkrētus lēmumus valdību līmenī, viņa piebilda.
Svikliņa informēja, ka Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas vadītāju tikšanās laikā galvenā tēma bija ātrvilciena Rīga-Maskava projekts. Puses apmainījās ar informāciju par paveikto, par infrastruktūras raksturojumu, pasažieru plūsmām, organizatoriskiem, finansiāliem un citiem jautājumiem.
Svikliņa teica, ka apspriesti trīs iespējamie varianti. Tostarp pirmais paredz, ka ātrvilciena ātrums būs virs 300 kilometriem stundā, otrs - ātrums 160-200 kilometru stundā, trešais - vilciens, kas maršrutu starp Rīgu un Maskavu veic astoņās līdz desmit stundās pa nakti.
SM sabiedrisko attiecību speciāliste norādīja, ka katram no trim variantiem ir savi plusi un mīnusi. Sanāksmes dalībnieki vienojās līdz marta beigām apmainīties ar konkrētākiem ekonomiskiem un tehnoloģiskiem aprēķiniem un informāciju, lai sagatavotos laikā no 6. līdz 8.aprīlim plānotajai transporta ministru sanāksmei. Maskavā apspriesta arī līdzšinējā Krievijas pieredze, organizējot ātrvilcienus maršrutos Maskava-Sanktpēterburga un Sanktpēterburga-Helsinki.
Tāpat tika izskatītas iespējas, kā palielināt dzelzceļa robežšķērsošanas punktu Kārsava-Skangaļi un Zilupe-Sebeža jaudu. Svikliņa klāstīja, ka Latvijas dzelzceļa kompānijai "Latvijas dzelzceļš" jāvienojas ar Krievijas dzelzceļu par obligātu iepriekšējo deklarēšanos, jo tieši muitas formalitāšu sarežģītības dēļ vilcieniem jāstāv uz robežas līdz pat 16 stundām. Šo jautājumu paredzēts skatīt arī nākamajā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēdē, kas plānota aprīļa beigās vai maija pirmajā pusē.
SM valsts sekretāra Anrija Matīsa vadītā delegācija Maskavā tikās ar Krievijas transporta ministra vietnieku Nikolaju Asaulu un Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas Krievijas puses vadītāju Aleksandru Andrejevu.
Latvijas delegāciju vadīja Matīss, vizītē piedalījās valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns, Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, kā arī Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš, Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, kā arī transporta atašeja Krievijā Larisa Ivolgina un muitas atašejs Krievijā Aivars Kuzņecovs.