LM: pašlaik pensijas vecumu plānots paaugstināt tikai līdz 65 gadiem

Pašlaik valdība plāno pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu tikai līdz 65 gadiem, un tālāka pensijas vecuma pārskatīšana varētu būt iespējama vien 2021.gadā, kad būs sasniegts pašlaik noteiktais pensijas vecuma paaugstinājums, norāda Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

"Latvijā ir izvirzīts mērķis pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. To akceptējusi valdība jau pērnā gada novembrī," viņa atgādināja.

Kupče arī uzsvēra, ka visās Eiropas Savienības (ES) valstīs šobrīd notiek diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, jo visā ES aizvien pieaug sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju dzīves ilgums, kā arī samazinās nodarbināto skaits.

"Pēc tam, kad 2021.gadā būs sasniegti 65 gadi, valstij būs jāvērtē demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji un kopīgi jānonāk pie pareiziem risinājumiem, lai sabalansētu cilvēka darba dzīves ilgumu ar pensijā pavadāmo laiku," skaidroja LM pārstāve. Tomēr viņa piebilda - ja arī 2021.gadā tiks pieņemti lēmumi par iespējamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, tad arī tie tiks īstenoti pakāpeniski.

"DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš iepriekš paudis viedokli, ka pēc 30 līdz 40 gadiem Latvijas iedzīvotāji dosies pensijā, sasniedzot 70 gadu vecumu.

Jau vēstīts, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana nākamajos 10 gados paredzēta pakāpeniski, proti, no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2021.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais