Tiesībsargs ziņos Saeimai par pērn paveikto

Tiesībsargs Romāns Apsītis ceturtdien ziņos Saeimai par pērn paveikto.

Tiesībsarga ziņojumā teikts, ka daudzos gadījumos tiesībsarga ieteikumi un atzinumi tiek ņemti vērā, taču, viņaprāt, vēl paies krietns laiks, līdz tiesībsargs Latvijā kļūs tikpat respektēta amatpersona, kāda tā ir Ziemeļvalstīs, kur ombuda institūcijas darbojas vairākus desmitus un pat simtu gadu.

Lai arī tiesībsarga institūcijas atpazīstamība pieaug lēnām, ir vērojama arī pozitīva tendence, proti, iedzīvotājiem kļūst arvien lielāka izpratne par to, kādos jautājumos var vērsties pēc tiesībsarga palīdzības.

2010.gadā kopumā Tiesībsarga birojā saņemti 1359 rakstveida iesniegumi, dažkārt gan vienā iesniegumā minētas vairākas atšķirīgas problēmas, kas tiek skatītas kā atsevišķi jautājumi. Pērn sniegtas apmēram 1840 mutvārdu konsultācijas klātienē vai pa tālruni, aizvien biežāk personas izmanto e-pastu.

Tiesībsarga biroja darbinieki arī pērn aktīvi piedalījušies dažādu ministriju darba grupās, komisijās, kā arī veikuši eksperta pienākumus. Tiesībsargs sniedzis atzinumus un viedokļus gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan privātpersonām.

Parasti Satversmes tiesas spriedumā minētie apsvērumi sakrīt ar tiesībsarga viedokli, norādīts ziņojumā.

Pērn veiktas pārbaudes veselības aprūpes vietās, pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās un ieslodzījuma vietās.

Tiesībsarga likumā ir skaidri noteikta funkcija arī informēt un izglītot sabiedrību par cilvēktiesībām. Tam 2007. un 2008.gadā Tiesībsarga birojs pievērsis pastiprinātu uzmanību.

Taču neadekvātās budžeta līdzekļu samazināšanas dēļ ir pamatoti apdraudēta ne tikai nepieciešamā sabiedrības informēšana un izglītošana par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem, bet arī laikus veikta un kvalitatīva pārbaudes lietu izskatīšana un attiecīgu juridisko atzinumu sagatavošana, teikts ziņojumā.

Pēc tiesībsarga domām, ar šādu nodrošinājumu likumdevējs un valdība vistiešākajā veidā parādot attieksmi gan pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī, gan arī pret valsts institūciju, kurai uzticēts veikt atbilstošus pasākumus. Nedz Igaunijas, nedz Lietuvas parlaments pat ekonomiskās krīzes apstākļos neesot samazinājis finansējumu savu valstu ombudu institūcijām.

Latvijā

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Svarīgākais