Latvijai nav pienākums nodrošināt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem

Jautājums par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem ir jāizšķir politiķiem un sabiedrībai, juridiski Latvijai nav pienākums šādas tiesības nodrošināt, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "100.pants" norādīja abi oficiāli izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti - tiesnese Anita Kovaļevska un jurists Juris Jansons.

"Tieši juridisku pienākumu Latvijai tā darīt nav, līdz ar to tā ir lielā mērā politiska izšķiršanās. Manuprāt, svarīgi būtu šajā gadījumā izvērtēt citu valstu pieredzi, jo Eiropas Savienībā, ja nekļūdos, ir 17 valstis, kurās šīs tiesības pašvaldību vēlēšanās ir ne tikai pilsoņiem un Eiropas Savienību valstu pilsoņiem, bet arī citiem. Un tad, izpētot, kas ir tie ieguvumi, kas zaudējumi, pieņemt šo lēmumu, kas būtu labāk sabiedrībai," norādīja Kovaļevska.

"Tā ir politiska izšķiršanās, tas nav juridiski atrisināms jautājums," viņa uzsvēra.

Kovaļevskas viedoklim piekrita arī otrs tiesībsarga amata kandidāts Jansons.

Latvijā

Vairums jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāmeklē risinājumi, lai ierobežotu sociālo tīklu lietošanu bērnu un jauniešu vidū, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati. Lielākā daļa jeb 33 % iedzīvotāju uzskata, ka sociālos tīklus būtu pilnībā jāaizliedz bērniem līdz 13 gadu vecumam, kas atbilst daudzu sociālo tīklu platformu noteikumiem. Savukārt 19% uzskata, ka sociālie tīkli jāaizliedz līdz 7 gadu vecumam vai līdz laikam, kad bērns vēl apmeklē bērnudārzu.

Svarīgākais