Leģionāru dienā pasākumus vēlas rīkot "Daugavas vanagi" un "Simtgadnieku kustība"
16.martā, Leģionāru atceres dienā, tradicionālo gājienu pieteikusi biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", savukārt ar atceres dienu nesaistītas aktivitātes "Laimas" pulksteņa pakājē plāno īstenot "Simtgadnieku kustība" - biedrība, kas stāstīšot, kā nodzīvot līdz simt gadu vecumam.
Rīgas domes (RD) izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis pastāstīja, ka 16.martā ikgadējo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim vēlas rīkot biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", kas šo vēlmi apliecinājusi pat trīsreiz - ar 2009.gadā sagatavotu iesniegumu vairākiem gadiem uz priekšu, atsevišķu šogad sagatavotu iesniegumu, kā arī iesniegums ar identisku saturu saņemts no "Daugavas vanagu" Limbažu nodaļas.
Tāpat 16.martā laukumā līdzās "Laimas" pulkstenim savas publiskās aktivitātes vēlas izvērst "Simtgadnieku kustība", kas pieteikusi miermīlīgu nepolitisku pasākumu visas dienas garumā ar mērķi stāstīt par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam. Šīs biedrības iesniegumā gan vēl esot saskatītas vairākas neprecizitātes, kuras vajadzēs pārrunāt.
Vidauskis norādīja, ka saskaņā ar esošo kārtību pieteikumi publisku pasākumu rīkošanai iesniedzami desmit darbdienu pirms plānotā pasākuma datuma. Līdz šim neviens no iesniegumiem vēl nav vērtēts, tas notiks, kad būs saņemti visi publisko pasākumu pieteikumi.
"Simtgadnieku kustības" pārstāvis Gunārs Cāzers pastāstīja, ka viņu aktivitāšu norise pārdesmit metru no Brīvības pieminekļa dienā, kad gājienā iecerējuši doties leģionāri, esot sakritība. Uz norādi, ka šajā dienā ik gadu ar gājienu tiek atzīmēta Leģionāru atceres diena, ar ko saistās arī iespējamas provokācijas, viņš atbildēja, ka politikai līdzi neseko; biedrībai esot savi mērķi - katram, kuru tas interesē, pastāstīt par iespējām nodzīvot līdz simt gadu vecumam un ilgāk. Lai par to stāstītu, 16.martā Rīgas centrā būšot divi cilvēki ar milzīgu plakātu, uz kura būs sarakstīti padomi, kā to iespējams izdarīt. To biedrība esot gatava izstāstīt arī ieinteresētajiem leģionāriem.
Akcijas rīkošanas vieta un laiks sakrītot "sagadīšanās pēc" - "Simtgadnieku kustības" aktīvisti neesot rīdzinieki, biedrība bāzējas Saldū un izraudzīta viena no tām vietām, kas zināma un publiska.
Ja 16.martā būšot slikti laikapstākļi, šīs biedrības aktīvisti uz Rīgu nemaz nebraukšot un pasākumu atcelšot.
Jau vēstīts, ka 16.martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem ik gadu pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tas saistāms arī ar to, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija saistībā ar iespējamu apdraudējumu gan pērn, gan pirms diviem gadiem aizliedza pieteikto pasākumu norisi, taču vēlāk ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu tie tika atļauti.
Ik gadu 16.marta norisēm pievērsta pastiprināta policijas uzmanība, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus. Pērn līdz ar "Daugavas vanagu Latvijā" gājienu laukumā pie Brīvības pieminekļa notika arī Latvijas Antifašistiskās komitejas sapulce un Jurija Kotova protesta akcija, taču pasākumi plašā policijas klātbūtnē noritēja kopumā mierīgi, izskanot vien provokatīviem saukļiem un svilpieniem, kas bija vērsti gājiena dalībnieku virzienā, bet daži protestētāji tika aizturēti.
Savukārt robežsargi uz valsts robežas aizturēja dažus saistībā ar 16.marta norisēm melnajā sarakstā iekļautus cilvēkus.