Nākamgad maija pirmajā nedēļā būs tikai divas darbdienas

Nākamgad plānots pārcelt vienu darbdienu - 30.aprīli plānots pārcelt uz sestdienu, 28.aprīli, aģentūru BNS informēja Labklājības ministrijā (LM).

To paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā", kas ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

Tas nozīmē, ka nākamgad maija pirmajā nedēļā būs tikai divas darbdienas - trešdiena un ceturtdiena -, jo, kā ierasts, brīvdiena būs arī 1. un 4.maijā.

Plānots, ka šīs izmaiņas attieksies uz darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darbdienas pārcelšanu.

Ministrija uzsver, ka, pārceļot šo darbdienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darbdiena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darbadiena pārcelta.

Saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darbdienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darbdienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Latvijā

Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.

Svarīgākais