Regulators apstiprina jaunos "Latvenergo" elektrības tarifus [papildināta]

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) trešdien padomes sēdē apstiprināja Latvijas energokompānijas "Latvenergo" jauno tarifu projektu, žurnālistiem pēc sēdes pavēstīja "Latvenergo " valdes loceklis Uldis Bariss.

"Latvenergo" elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no 1.aprīļa pieaugs par 21%, bet jaunie tarifi neskars 61% "Latvenergo" klientu, jo tos piemēros klientiem, kas gadā patērē vairāk par 1200 kilovatstundām (kWh). No 1.aprīļa visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā līdzšinējais starta tarifs – 0,0825 lati (Ls)/kWh. Savukārt no 1201 kWh tiks piemērots pamata tarifs - 0,1074 Ls/kWh.

Otra lielākā mājsaimniecību grupa - 29% - ir ar vidējo patēriņu no 101-200 kWh mēnesī, kas mēnesī maksā 8,25 - 16,50 latu. Pēc tarifu izmaiņām šo mājsaimniecību vidējais maksājums mēnesī pieaugtu par 1,10 latiem, informēja “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Viņš aģentūrai BNS paziņoja, ka jaunajos tarifos tiks atbalstītas visas Latvijas mājsaimniecības, jo daļa patērētā apmēra tiks aprēķināta pēc līdzšinējā tarifa.

"Gandrīz pusi mājsaimniecību tarifa izmaiņas neskars nemaz, savukārt vēl teju 30% klientu pieaugums būs pusotra lata mēnesī," paskaidroja Siksnis.

„Jau 2009.gadā „Latvenergo” pieņēma sociāli atbildīgu lēmumu un atlika elektroenerģijas tarifu celšanu par diviem gadiem, ņemot vērā recesiju valstī un iedzīvotāju maksātspēju. Apzinoties krīzes sekas, arī pašlaik "Latvenergo" kā komercuzņēmums turpina rīkoties sociāli atbildīgi, diferencējot tarifu. Mūsu izstrādātais tarifu plāns ir saudzīgs visām mājsaimniecībām, jo paredz, nevis lineāru tarifu paaugstināšanu, bet nosaka robežu – 1200 kWh gadā, par ko visām privātpersonām būs jānorēķinās pēc līdzšinējā tarifa - 0,0825 lati/kWh. Līdz ar to ar šo tarifu plānu atbalstītas būs visas mājsaimniecības Latvijā. Tostarp arī tās, kas patērē vairāk par 1200 kWh gadā,” klāstīja Bariss.

Siksnis piebilda, ka "Latvenergo " kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju turpinās sociālās atbalsta programmas izstrādi, kas paredz visām daudzbērnu ģimenēm papildus lietot 2400 kWh elektroenerģijas par līdzšinējo tarifu. Savukārt visām trūcīgajām ģimenēm ar bērniem saņemt 500 kWh gadā par brīvu.

Siksnis arī pastāstīja, ka būtiskākie elektroenerģijas tarifa pieauguma faktori ir „Sadales tīkla” sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugums, ko gada sākumā apstiprināja SPRK un kas ietekmē gala cenu par 11%, un elektroenerģijas tirgus cenas un obligātā iepirkuma izmaksu pieaugums ar ietekmi uz gala elektroenerģijas fiksētajiem tarifiem par 10%. Jebkurā gadījumā arī pēc 1. aprīļa Latvijā joprojām būs trešais zemākais elektroenerģijas tarifs Eiropā starp mājsaimniecībām ar patēriņu līdz 1000 kWh gadā, piebilda "Latvenergo" pārstāvis.

SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš žurnālistiem pastāstīja, ka līdz ar likumā pastāvošo jauno kārtību regulatoram nebija jāapstiprina "Latvenergo" tarifu projekts, bet jāvērtē tā ekonomiskais pamatojums. "Tarifu projektu sagatavo komersants un iesniedz mums izvērtēšanai, vai šis tarifs ir aprēķināts saskaņā ar metodiku. Ja mēs atklājam, ka šis tarifs nav aprēķināts saskaņā ar metodiku, tas nav ekonomiski pamatots, mums ir tiesības to noraidīt. Mēs [SPRK] šo pārbaudi esam veikuši un mēs esam secinājuši, ka tarifs ir aprēķināts saskaņā ar metodiku un ir arī ekonomiski pamatots. Nevienu lietotāju grupu tas nediskriminē," sacīja Zariņš.

Viņš paskaidroja, ka runa nav par sociālajām grupām. Pēc Zariņa teiktā, "Latvenergo" nav tiesīgs iesniegt regulatoram izskatīšanai tarifu projektu, kas paredz atvieglojumus kādām sociālajām grupām.

"No 1.aprīļa spēkā stājas tarifu projekts, kas paredz arī šo tik daudz diskutēto iespēju, ka pilnīgi visām mājsaimniecībām neatkarīgi no tā, vai tā ir daudzbērnu ģimene, invalīdi vai vienkārši viens cilvēks, - visām mājsaimniecībām, kuras izmanto T1 tarifu, pirmās 1200 kWh būs par nosacīti veco tarifu," viņš klāstīja un piebilda, ka jaunais tarifs stāsies spēkā, iztērējot sākotnējās 1200 kWh.

"Ja tik tiešām kādam rūp šie sociālie jautājumi, tie ir jārisina nevis šādā šovu veidā, kad sabiedrība tiek mulsināta un galu galā neko nesaprot, un pēc tam arī nabaga "Latvenergo" jādomā kaut kādas samežģītas shēmas, lai, no vienas puses, varētu pildīt politiskus pasūtījumus un, no otras puses, tomēr viss paliktu likuma ietvaros. Līdz ar to dzimst šādas dīvainas shēmas, ko cilvēki nespēj saprast," pavēstīja Zariņš.

SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs norādīja, ka par sociālā atbalsta kampaņām ir jālemj "Latvenergo" akcionāram - Ekonomikas ministrijai (EM). "Tas ir ļoti vienkāršs mehānisms, te nav jāliek "Latvenergo" izdomāt kaut kādas shēmas un apzināt, kas tad otrā pusē tam skaitītājam ir - vai tur ir miljonārs ar peldbaseinu, vai daudzbērnu ģimene. Tas ir pilnīgi neloģiski, ar to "Latvenergo" nebūtu jānodarbojas. "Latvenergo" ir jānodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu. Kam jānodarbojas ar sociālajiem jautājumiem - ir atbilstoši dienesti, ar atbilstošiem instrumentiem un mehānismiem, kuri perfekti zina, kur mums ir daudzbērnu ģimenes, kur invalīdi, kur pensionāri," minēja Zariņš.

Pēc viņa teiktā, EM kā "Latvenergo" akcionāram jāpieņem lēmums par noteiktas "Latvenergo" peļņas daļas ieskaitīšanu sociālajā budžetā, un atbildīgie dienesti koordinētu kurām ģimenēm šis atbalsts ir nepieciešams.

SPRK vērtēja arī "Latvenergo" noteikto 1200 kWh apmēru. ""Latvenergo" ir jāiesniedz ekonomiski pamatots tarifu projekts, tur nevar būt nekādas sociālās komponentes. Visām izmaksām ir jābūt pamatotām ar ekonomiskiem aprēķiniem. "Latvenergo" šīm pirmajām 1200 kWh ir panācis tarifa pazeminājumu tā, ka to uzliek nevis uz patērētāju pleciem, bet segs no savas peļņas no citiem ieņēmumiem," pastāstīja Zariņš.

Viņš norādīja, ka šķērssubsīdijas starp mājsaimniecībām nepastāv un šie citi ieņēmumi ir "Latvenergo" peļņa no darbības brīvajā elektroenerģijas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Zariņš paskaidroja, ka ir jānodala "Latvenergo" regulējamā darbība no neregulējamās darbības un tieši lielāko peļņas daļu "Latvenergo" ir guvis no neregulējamās darbības jeb darījumiem brīvajā tirgū. Savukārt regulējamajā darbībā "Latvenergo" cieta vairāku miljonu latu zaudējumus. ""Latvenergo" bija visas tiesības nākt un prasīt, lai tarifs būtu tāds, kas sedz izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu saistītajiem lietotājiem, kas ir mums, visām mājsaimniecībām," sacīja Zariņš.

Ja SPRK "Latvenergo" tarifu projektu būtu noraidījis, visiem saistītajiem lietotājiem jau no pirmās kilovatstundas būtu jāmaksā paaugstināts tarifs. "Šajā gadījumā tas ir tāds pārejas risinājums, kā mēs, pakāpeniski pārejot uz tirgus cenu, kas ir augstāka, panākam to, ka sabiedrībai nevajadzēs maksāt uzreiz par visu, ka ir tāds kā spilventiņš. Šo spilventiņu "Latvenergo" ir izveidojis no savas peļņas, ko viņi ir tiesīgi darīt, ja tas neapdraud "Latvenergo" darbību," informēja Zariņš un piebilda, ka tādējādi sabiedrība ir ieguvēja.

Tā kā SPRK nevērtē sociālos aspektus, regulators nevērtēja, kādas mājsaimniecības gadā nepatērē vairāk par 1200 kWh, bet ar "Latvenergo" pārstāvjiem šis jautājums esot pārrunāts, uzsvēra Zariņš.

Pēdējo reizi elektrības tarifi Latvijā mainījās 2008.gada 1.aprīlī, elektrībai iedzīvotājiem sadārdzinoties par 39,2%, bet uzņēmumiem - vidēji par 36%. Pašreiz iedzīvotājiem elektrības tarifs ir 8,25 santīmi par kilovatstundu. Savukārt juridiskām personām tarifa izmaiņas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem - pieslēguma sprieguma pakāpes, izvēlētā tarifa un patēriņa.