KNAB: korupcija muitā ir sistemātiska
Korupcija muitas pārvaldē ir sistemātiska un tā izplatīta visos līmeņos, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pirms gada apkopojot informāciju par korupcijas riskiem tiesībsargājošajās institūcijās.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien vēstī, ka kopumā pēdējo septiņu gadu laikā KNAB kriminālvajāšanai nodevis 11 krimināllietas, kurās kopā apsūdzēta 21 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersona. Pamatojoties uz šo lietu materiāliem, birojs secinājis, ka korupcija VID muitā ir sistemātiska, turklāt tā izplatīta visos līmeņos.
Pērn izstrādātajās rekomendācijās, kā mazināt korupcijas risku muitā, KNAB arī secinājis, ka "vadība un vidēja līmeņa vadītāji, iespējams, var būt saistīti ar organizētām grupām un ietekmēt padoto darbinieku rīcību vēlamajā virzienā."
"Atsevišķas krimināllietas liecina par to, ka korupcija pastāv VID iekšienē, proti, ka darbinieki viens otru kukuļo par to, lai noklusētu kādu pārkāpumu, lai dotu kukuli par to, lai kolēģis pieņem kādu prettiesisku lēmumu, kā arī pastāv savstarpēja piesegšana un neziņošana - kolēģi zina par kolēģu pārkāpumiem, bet neseko aktīva rīcība, tātad piesedz viens otru," raidījumam sacīja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karslberga.
Izmeklēšanā konstatēts, ka, piemēram, Terehovas muitnieku lietā kontrolpunktā amatpersonas pastāvīgi turējušas mobilo telefonu, kas no vienas maiņas ticis nodots nākamajai un izmantots koruptīvo darbību saskaņošanai. Par minētā telefona eksistenci bijuši informēti un reizēm lietojuši gandrīz visi maiņās strādājošie muitnieki.
KNAB atzīst, ka līdz šim ieņēmumu dienestā jau gana daudz padarīts korupcijas risku mazināšanā, taču vēl ir daudz trūkumu. Vladimira Vaškeviča aizturēšanai aizdomās par kukuļa došanu, iespējams, tieši muitas priekšniekam Tālim Kravalim, visticamāk, šoreiz varētu likt amatpersonām sarosīties.
VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga "De facto" gan sacīja, ka kopš Vaškeviča aizturēšanas dienests nav pastiprinātā kārtā veicis kādus ārkārtas pasākumus korpucijas risku mazināšanā. Korupcijas riski bija, ir un būs, vien norādīja Grīnberga.
Tikmēr KNAB uzskata, ka joprojām muitā saglabājies pārāk liels subjektīvais faktors un bieži viena cilvēka godaprāts nosaka, vai veikt pārbaudes vai ne. Šajā ziņā korupcijas risks muitā esot augstāks nekā citās iestādēs.
KNAB arī secinājis, ka muitā pēdējo divu gadu laikā pretkorupcijas jomā izglītoti tikai 32 muitnieki, kas ir vien 2% no visiem muitā strādājošajiem. Tāpat birojs atzinis, ka viens no galvenajiem kukuļošanu veicinošajiem faktoriem ir pārāk zemas atalgojums un trūkumi personālpolitikā.
"Providus" pētniece Linda Austere gan raidījumam sacīja, ka šajā ziņā vajadzētu būt aktīvākam arī pašam KNAB, daudz tiešāk iesaistoties korupcijas risku mazināšanā iestādēs uz vietas, nevis gaidot, ka tās šos jautājumus atrisinās pašas, jo tas savukārt var arī nenotikt.
Jau vēstīts, ka tiesa 2.februārī par 50 tūkstošu eiro (35,1 tūkstoša latu) kukuļa došanu VID amatpersonai aizturētajam Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaškevičam piemēroja apcietinājumu.
Vaškevičs iepriekš vairākus gadus strādājis VID, tostarp, ieņemot Muitas kriminālpārvaldes direktora amatu.