Pašvaldībām nav naudas plūdu novēršanas pasākumiem

Ogres upe šogad uzvedas citādi nekā citos gados, un pagaidām nav iespējams pateikt, vai pavasarī gaidāmi plūdi, aģentūrai BNS sacīja Ogres novada domes mērs Edvīns Bartkevičs. Rīcības plāns pašvaldībai ir skaidrs, taču naudas šādiem ārkārtas pasākumiem nav.

Pēc meteorologu prognozēm, plūdi Latvijā vārētu būt gaidāmi marta otrajā dekādē, ja četras dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būs vismaz +5 grādi, šādu informāciju saņēmusi pašvaldība.

Ogres upē esot ļoti atšķirīgs ledus biezums – straujākos posmos tas ir tikai pāris centimetru biezumā, bet upes grīvā ledus biezums ir 20 centimetru. “Kā tas kopā uzvedīsies ledus iešanas laikā, nezinām. Dabas spēki nav prognozējami, tas būs atkarīgs no tā, kā veidosies ledus krāvumi,” pastāstīja Bartkevičs.

Novada mērs norādīja, ka plāns plūdu gadījumā ir gatavs un apzinātas mājas un iedzīvotāji, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība, taču viņš nevarēja pateikt, cik pašvaldībai izmaksās šādi pasākumi un cik budžetā tam ir atvēlēta nauda.

“Tas ir dārgi, bet naudas, ko plānot nav,” teica mērs un uzsvēra, ka daudz naudas aiziet ielu tīrīšanai no sniega, kas jāpaveic nekavējoties.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir aicinājis pašvaldības tuvāko divu nedēļu laikā sasaukt civilās aizsardzības komisijas, kurās izrunāt nepieciešamos sagatavošanās darbus pirms plūdu sākšanās.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece solījusi, ka iekšlietu sistēmas dienesti plūdu laikā būs klāt visur, kur nepieciešama palīdzība; pašlaik to uzdevums ir informēt cilvēkus par rīcību, gatavojoties plūdiem, kā arī par to, kur vajadzības gadījumā meklēt palīdzību.

Tāpat ziņots, ka pašvaldības iesniegušas kompensācijas pieprasījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par sniega radītājiem zaudējumiem pērnā gada nogalē un šī gada sākumā, kas domēm radīja neparedzētus tēriņus.

Svarīgākais