Pašlaik sagatavotie priekšlikumi šā gada valsts budžeta papildu konsolidācijai orientēti uz ieņēmumu palielinājumu un izdevumu samazinājumu bez strukturālo reformu redzējuma, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne.
Viņa atgādināja, ka, pagājušajā nedēļā tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, LDDK vadība aicināja valsts budžetu sabalansēt, koncentrējoties uz nozaru ieguldījumu analīzi valsts iekšzemes kopproduktā, kas ļautu pieņemt lēmumus nozaru potenciāla izmantošanai - izaugsmes un darbavietu radīšanai.
Pēc Alksnes teiktā, LDDK nav zināmi iemesli, kādēļ par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem netika diskutēts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ar sociālajiem partneriem, kas būtu viesis skaidrību par pašlaik publiskajā telpā pieejamo pasākumu kopumu, to ieviešanu un potenciālajām sekām.
"Sākotnēji secinām, ka sagatavotie priekšlikumi koncentrējas uz ieņēmumu palielinājumu un izdevumu samazinājumu bez strukturālo reformu redzējuma. Ministrijas, kuru paspārnē ir nozares ar lielākajiem valsts budžeta izdevumiem, nav gatavas piedāvāt redzējumu nozaru darbības uzlabošanai. Priekšlikumi vieš priekšstatu, ka tas ir partiju apvienības "Vienotība" sagatavotais valsts budžeta izdevumu samazināšanas saraksts, attiecīgi trūkst otra partnera redzējuma par alternatīvām valsts budžeta sabalansēšanai. LDDK sagaida, ka valdība strādās kā vienota komanda un arī otrs koalīcijas partneris sniegs savu vērtējumu par priekšlikumu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā," uzsvēra konfederācijas pārstāve.
LDDK rosinās priekšlikumus budžeta konsolidācijai skatīt 15.februāra Reformu vadības grupas sanāksmē vai arī sasaukt NTSP ārkārtas sēdi.
Jau vēstīts, ka Koalīcijas partiju sadarbības padome pirmdien vienojās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 27 miljoni latu.
Tostarp ieņēmumu palielināšanu plānots nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Piedāvāts arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% iecerēts samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Vienlaikus tiek piedāvāts ieviest nodevu nebanku kreditētājiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildu valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī, kā arī tiek piedāvāts palielināt nodokli azartspēlēm, bet konkrēti aprēķini, kādā apmērā, pašlaik vēl tiek veikti.
Jau vēstīts, ka šā gada valsts budžets jākonsolidē par 50 miljoniem latu.
LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 37% no nodarbinātajiem Latvijā.