Latvijas Televīzija (LTV) šogad varētu pārtraukt "100.panta" ikvakara raidījumus pirms "Panorāmas", nomainīt ziņu dienesta vizuālo tēlu, bet analītisko raidījumu žurnālistu darbs būtu jāpadara mierīgāks, informācijas apstrādi veicot pamatīgāk.
To pavēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots.
Vērtējot LTV esošo analītisko raidījumu saturu, E. Kots atzina: "Šī ir vissensitīvākā tēma un jautājums. Kā uzņēmuma vadītājs es vienmēr gribu labāk, gribu kvalitatīvāk, lai tas darbs ir daudz analītiskāks. Vēlos, lai šie analītiskie raidījumi, kas sevi tā arī ir pieteikuši, tik ļoti neskrien - ienāk informācija, kas par maz tiek apstrādāta, bet uzreiz tiek sniegta publikai, un līdz ar to ne vienmēr ir izanalizēta."
Viņaprāt, ņemot vērā televīzijas straujumu un dinamiku, "nekad nevar nonākt absolūtā pašapmierinātībā". "Es arvien vairāk saviem darbiniekiem saku, ka mums ir jāmāk būt paškritiskiem. Nevis no baiļu viedokļa, bet visu laiku jāspēj sevi analizēt, uzklausīt kritiku," norādīja LTV vadītājs.
Viņš pastāstīja, ka patlaban tiek domāts, kā šogad atvēlēt līdzekļus ziņu dienesta vizualizācijas maiņai. Savukārt viņam personīgi gribas mainīt arī sporta ziņu un laika ziņu pasniegšanas veidu. "Tur arī, protams, saturiski un vizuāli var diskutēt ļoti daudz."
Tāpat būtiskas izmaiņas saistītas ar līdz šim katru vakaru pirms "Panorāmas" esošo "100.panta" interviju tiešraidē - līdzšinējā formātā to šogad varētu pārtraukt, lai gan pavisam šī aktuālā intervija nepazudīs. "To paredzēts integrēt kādā no ziņu raidījumiem, saīsinātā veidā tieši par konkrētu tēmu," minēja Kots.
Tas nepieciešams, jo līdzšinējais "100.pants" nav attaisnojies - tas nespēj konkurēt ar citu kanālu ziņu raidījumiem un skatītājs izvēlas vērot ko citu.
Savulaik daudzi šādi interviju tipa raidījumi LTV parādījušies, jo tie izmaksā salīdzinoši maz, ļaujot televīzijai lēti aizpildīt ēteru, paskaidroja LTV vadītājs. " Jebkurš filmēts raidījums uzreiz prasa ļoti lielus resursus," sacīja E. Kots. Taču situācija ir stabilizējusies, tādēļ pamazām raidījumus var attīstīt. Šajā virzienā izmaiņas jau skārušas arī, piemēram, jauniešu raidījumu "Sems", kur ir saīsināta studijas daļa un jau notiek filmēšana un montāža. "Tas uzreiz prasa lielākus resursus, bet tie ir atrasti," piebilda E. Kots.
Runājot par "100.panta" neveiksmi, LTV vadītājs gan uzsvēra, ka vainu par to nekādā ziņā negrib uzvelt tikai raidījuma vadītājiem.
"Ir nepieciešams lēnāks, pārdomātāks, analītiskāks darbs, enerģētikas trūkums ir jūtams. Tādā ziņā lēnāks darbs, ka cilvēkam vajag vairāk laika sagatavoties, ieguldīt pamatīgāku darbu, bet tas atkal ir resursu jautājums. Pašreiz komanda ir maza, ir nepārtraukti jāaizpilda ēters un žurnālisti nepārtraukti skrien. Dokumenti tiek izlasīti nevis rūpīgi, bet pa diagonāli, un tad ir kļūdas. Bet nevar pārmest, ka cilvēki nav profesionāļi - ir profesionāļi, problēma ir laika trūkumā," minēja E. Kots.
Tomēr papildu cilvēku pieņemšanai darbā nepieciešami līdzekļi, kas arī visu laiku tiekot meklēti - veicot pārkārtojumus, meklējot, kā ieekonomēt līdzekļus, lai atrastu naudu programmas veidošanai. "Ja tāds raidījums kā "100.pants" neatrod savu vietu, tad tiek meklēts, kādā veidā pārkārtot, pārgrupēt līdzekļus. Tiek meklēts veids, kā uzlabot darba apstākļus," piebilda LTV vadītājs.