Saeimas deputāti prasīs VARAM skaidrojumu par sarunām ar Krieviju AES būvniecības jautājumā

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien pauda neizpratni par nesen notikušajām sarunām par iespējamo atbalstu Krievijas atomelektrostacijas (AES) būvniecībai Kaļiņingradā un prasīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) skaidrojumus.

Saeimas Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka komisija trešdien apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas 4.februāra Eiropadomes sanāksmei, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāji lems arī par enerģētikas politikas jautājumiem.

„Izskatot Latvijas nostājas par ES enerģētikas politikas jautājumiem, mūsu uzmanību saistīja informācija par to, ka VARAM amatpersonas ar Krievijas pārstāvjiem spriedušas par Kaļiņingradas atomelektrostacijas būvniecību,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. „Ņemot vērā, ka līdz šim oficiālā līmenī pausts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas projektam Lietuvā, lūgsim vides ministru izskaidrot šo jautājumu.”

Komisijas deputāts Atis Lejiņš ("Vienotība") pauda bažas par izskanējušo informāciju, ka pagājušajā nedēļā VARAM viesojušies Krievijas atomenerģijas kompānijas „Rosatom” pārstāvji. Nav pieņemams, ja šādās sarunās slepeni tiek pausts līdzšinējai valsts nostājai pretējs viedoklis, savas bažas skaidroja deputāts.

„Tajā pašā dienā, kad ārpolitikas debatēs Saeimā runājām par enerģētisko drošību, šīs tikšanās laikā tika spriests par iespējamo Latvijas atbalstu Krievijas iecerētajai atomelektrostacijas būvniecībai Kaļiņingradā. Visa pasaule tagad saprot, ka mēs pirksim elektrību no jaunās atomelektrostacijas Kaļiņingradā. Mums smagi klibo valsts drošības politika un ārpolitika,” uzsvēra Lejiņš.

Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins atzina, ka VARAM tikšanās ar „Rosatom” viņa pārstāvētai ministrijai bijis pārsteigums. Latvija oficiāli paudusi atbalstu Visaginas atomelektrostacijas projektam un šī pozīcija nav mainījusies, paskaidroja Olšteins.

Tāpat komisijas sēdē tika diskutēts par ieceri Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Deputāti atzinīgi vērtēja atbildīgo institūciju gatavību šā termināļa būvniecībai piesaistīt ES finansējumu. Tieši gaidāmās Eiropadomes sanāksmes laikā izšķirsies, vai šim projektam varēs izmantot ES līdzekļus, noskaidroja deputāti. Jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis palīdzētu dažādot gāzes piegāžu avotus, jo gāzi uz to varētu transportēt pa jūrasceļiem, piemēram, no Kataras, sacīja Olšteins.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane aģentūrai BNS norādīja, ka informācija par iespējamo atbalstu Krievijas AES būvniecībai nav precīza.

"Publiski izskanējusī informācija par VARAM it kā pausto atbalstu Kaļiņingradas AES būvniecībai nav patiesa, tie ir nepareizi pieņēmumi un neprecīza informācijas interpretēšana. VARAM telpās pagājušajā nedēļā Krievijas pārstāvji informēja ministrijas speciālistus par Baltijas atomelektrostacijas būvniecības Kaļiņingradā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Nekādi lēmumi par atbalstu šim projektam ministrijā nav pieņemti," teica Pētermane.

VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļā aģentūru BNS informēja, ka Latvija tikšanās laikā ar Krievijas ekspertiem nepauda atbalstu AES būvniecībai, bet pārrunāja Baltijas AES būvniecības Kaļiņingradā ietekmi uz vidi.

Ministrijā paskaidroja, ka 27.janvārī Rīgā notikušās Latvijas un Krievijas ekspertu tikšanās un sabiedriskās apspriešanas vienīgais mērķis bija Baltijas atomelektrostacijas būvniecības Kaļiņingradā ietekmes uz vidi noslēguma ziņojuma apspriešana.

VARAM uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto visas iespējas, lai Latvijas atbildīgās institūcijas un sabiedrība iegūtu kompetentu informāciju par Krievijas plānoto Baltijas atomelektrostacijas būvniecību Kaļiņingradā. Ministrijā norādīja, ka VARAM šādu iespēju sniedza, rīkojot sabiedrības informēšanas sanāksmi. Pasākuma laikā Krievijas puse informēja visus sanāksmes dalībniekus par ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu, kā arī atbildēja uz sabiedrības un speciālistu jautājumiem par konkrēto dokumentu.

Ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā klāstīja, ka saskaņā ar starptautisko praksi konsultācijas par ietekmes uz vidi novērtējumu notiek, ņemot vērā Espo Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā - konvencija paredz veikt konsultācijas citās valstīs gadījumos, kad iespējama paredzētās darbības pārrobežu ietekme uz vidi. Līdzīgas tikšanās par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu atbildīgā valsts parasti organizē visās tajās valstīs, kas ir izteikušas šādu interesi.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 27.janvārī VARAM notika sabiedrības informēšanas pasākums par Baltijas AES būvniecības Kaļiņingradā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. VARAM paskaidroja - lai arī Krievija nav ratificējusi Espo Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kas paredz konsultēties kaimiņvalstīs gadījumos, kad iespējama pārrobežu ietekme uz vidi, sanāksmes laikā Krievijas speciālisti informēja tikšanās dalībniekus par plānoto darbību, kā arī sniedza atbildes uz sabiedrības pārstāvju uzdotajiem jautājumiem.

Krievijas valstij piederošā energokompānija "Rosatom" ieplānojusi līdz 2016.gadam Kaļiņingradas apgabalā netālu no Sovetskas pilsētas, tikai 20 kilometru attālumā no Lietuvas robežas, uzbūvēt jaunu AES, kuras jauda sasniegtu 1200 megavatu. 2018.gadā iecerēts atklāt otru energobloku ar līdzīgu jaudu. AES izmaksas esot lēšamas vairāk nekā 17 miljardi ASV dolāru (8,8 miljardi latu), un projekta īstenošanā plānots iesaistīt arī privātos investorus. Pērn 25.februārī tika ielikts jaunās AES pamatakmens.