Zemā atalgojuma dēļ reģionos policistu vēlme strādāt vēl kādā darbavietā tiek atbalstīta un pret to izturas ar izpratni, ziņu aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot vairākas Valsts policijas reģionālās pārvaldes.
Tur arī norādīja, ka jau tagad notiek šo darbavietu izvērtēšana, pirms dot atļauju.
“Ar izpratni attiecamies pret darbinieku vajadzībām un nepieciešamību nodrošināt ģimeni, kā arī jāņem vērā daudzu darbinieku kredītsaistības un šo saistību nepildīšanas sekas,” paskaidroja Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Ungure.
Viņa informēja, ka pērn 32 policistiem ļauts savienot darba tiešos pienākumus policijā ar amatu citviet. Taču katrs gadījums tiekot individuāli izvērtēts.
Arī Latgales reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Juris Pastars sarunā ar aģentūru BNS uzsvēra, ka vadība atbalsta, ka darbinieki strādā legālu darbu, jo atalgojumā policists saņem 220 latu mēnesī pēc nodokļu samaksas, bet lielākās algas Latgalē policistiem sasniedz 320 latu mēnesī pēc nodokļiem.
"Atbalstām, lai strādā oficiāli apsardzes firmās, mācību iestādēs, lai novērstu korupcijas riskus zemā atalgojuma dēļ. Atļaujam, ja netraucē tiešajiem darba pienākumiem, jo tas ir pozitīvāk, nekā gaidīt korupcijas gadījumus,” sacīja Pastars.
Tikai aptuveni 10% policistu darbu policijā savieno ar citu darbavietu. Pastars to skaidroja ar Latgales specifiku, jo daudziem esot lauku saimniecības, kam jāvelta daudz laika, tā nodrošinot ģimenei iztiku.
Pēc notikuma Jēkabpilī viņš sagaidītu algu politikas pārskatīšanu. “Algām šajā jomā jābūt proporcionālām, nevar tā būt, ka tiesneši cīnās par diviem tūkstošiem latu mēnesī un viņi ir svarīgāki nekā policisti, kuriem korupcijas risks, iespējams, ir pat lielāks. Skatījumam uz algām jābūt kompleksam,” teica Pastars.
Viņš arī cer, ka pēc šā gadījuma tiks radīta likumu bāze, kas ļautu negodprātīgus policijas darbiniekus no darba atbrīvot ātrāk.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis savukārt pastāstīja, ka no darbiniekiem, kuri strādā apsardzes jomā, tiek pieprasīts konkrēts pildāmo pienākumu uzskaitījums. “Darbs apsardzes jomā ir dominējošais, tikai katrā gadījumā pienākumi ir atšķirīgi. Viskritiskāk raugāmies tieši uz darbu kazino, spēļu zālēs, bāros, krogos,” viņš paskaidroja.
Grūbis atzina, ka ir pamats bažām, ka policisti varētu izšķirties par darbavietu ar lielāku algu, ja turpmāk darbavietas savienot nevarēs. Viņš arī norādīja, ka jau patlaban policijas amatpersonas noteiktos periodos iziet tā saukto novērtēšanu, bet priekšnieks ir tiesīgs vajadzības gadījumā noteikt papildu jeb ārpuskārtas novērtēšanu.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Vienotība”) pavēstījusi, ka pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī visos reģionos tiks veiktas kompleksās pārbaudes. Tās būs ārkārtas atestācijas, psiholoģiskie testi, kā arī tiks pārbaudītas policistu otrās darbavietas, vai tie nav kazino un spēļu zāles.
Vēstīts arī, ka otrdienas rītā apšaudē pēc bruņotas laupīšanas Jēkabpilī gājis bojā policijas darbinieks, divi policisti ievainoti, viens no tiem smagi. Četri no uzbrucējiem ir policijas darbinieki - divi no "Alfas", bet divi savulaik strādājuši Tukuma policijā.