Ja cilvēks ir bijis sodīts par vardarbību vai par dzimumnoziegumu, bet ir izcietis sodu un sods ir dzēsts, pēc pašreizējā Izglītības likuma formāli viņš drīkst kļūt par pedagogu un strādāt skolā.
Cits likums – par bērnu tiesību aizsardzību – savukārt to aizliedz. Tāpēc tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus likumā, lai atrisinātu šīs pretrunas likumos.
Praksē gan izglītības iestādēm vajadzētu pārbaudīt, vai cilvēks ir bijis sodīts par noziegumiem pret bērniem, un nepieļaut viņa iefiltrēšanos skolā. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka: pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību. Taču gadījumā, ja sodāmība dzēsta, reģistrs sniedz izziņu, ka persona nav sodīta, arī par tādiem noziedzniekiem kā pedofiliem.
Likumu pretrunas
IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa Neatkarīgajai izskaidro pretrunu: Izglītības likums liedz strādāt skolā personai, kura ir bijusi sodīta par jebkādu tīšu noziegumu, savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums runā tieši par vardarbīgiem un dzimumnoziegumiem. Otrkārt, Izglītības likumā pašlaik noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt personas, kas sodītas par tīšu noziegumu un nav reabilitētas. Ja sods ir dzēsts, tad var.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka – ar bērniem nedrīkst strādāt personas, kas sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, kā arī tās personas, kuras sodītas par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas. Izglītības likumā par šāda un cita tipa noziegumiem nav iekļauta šī norāde – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas.
Akcents uz vardarbību
"Sanāk tā, ka pašreizējais Izglītības likums runā par jebkuru sodāmību," skaidro D. Jansone-Klasiņa, turpinot: ja cilvēks ir sodīts par vardarbību vai par dzimumnoziegumiem, bet ir izcietis sodu un sods ir dzēsts, pēc pašreizējā Izglītības likuma sanāk, ka persona drīkst kļūt par pedagogu, jo šie sodi skaitās zem jebkādas sodāmības, bet pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma par pedagogu šādos gadījumos kļūt nedrīkst.
IZM kopā ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām sagatavotie grozījumi abos likumos paredz: Izglītības likums pilnā apjomā attieksies tikai uz pedagogiem ar visiem tā ierobežojumiem. Proti, par pedagogu varēs strādāt persona, kas ir sodīta par tīšu noziegumu, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, bet persona, kas sodīta par noziegumiem, kuri ir saistīti ar vardarbību, pret tikumību un dzimumneaizskaramību, nevarēs strādāt par pedagogu, neraugoties uz sodāmības dzēšanu vai noņemšanu. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā šā brīža noteiktie ierobežojumi neattieksies uz pedagogiem, bet tikai uz bērnu aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni.
Ja sodāmība dzēsta, nevar uzzināt
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, gatavojot atbildes par personu sodāmību, ņem vērā to, ka "sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā nozieguma krimināltiesiskās sekas". Līdz ar to, ja centra rīcībā ir informācija, ka sodāmība ir dzēsta, centrs sniedz ziņas, ka persona nav sodīta. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja cilvēks bijis sodīts par vardarbību pret bērniem vai ar pedofiliju saistītiem noziegumiem.
Neatkarīgās aptaujātās skolas izziņu par potenciālo skolmeistaru prasa vienmēr. Cēsu 2. vidusskolas lietvede Rita Smeltere stāsta, ka potenciālajam pedagogam ir jāuzrāda atbilstošas kvalifikācijas dokumenti, lai viņš varētu strādāt skolā. Viņam jāiesniedz pases kopija, nodokļu grāmatiņa, dzīvesvietas deklarācijas izziņa. Mārupes vidusskolas lietvede Mirdza Reņģīte papildina, ka izglītības dokumentiem neder kopijas, bet ir nepieciešami oriģināli, kā arī katram potenciālajam pedagogam pirmie trīs mēneši ir pārbaudes laiks. Abās skolās obligāti prasa informāciju no Sodu reģistra, jo to pieprasa likums.
Skolas pārbauda visus strādāt gribētājus neatkarīgi no tā, vai tas ir vīrietis vai sieviete. R. Smeltere droši apgalvo: Sodu reģistrs strādā operatīvi – atbilde ir vienas divu nedēļu laikā. Mārupes vidusskolas pieredze gan liecina, ka atbilde ceļo vismaz mēnesi.
Strazdes bērnu nama direktore Ārija Čuhnova stāsta, ka noteikti par visiem darbiniekiem, neņemot vērā, vai tas ir pavārs vai skursteņslauķis, prasa informāciju Sodu reģistrā. Bērnu nams atbildi saņem apmēram divu nedēļu laikā.