Lai arī decembrī sabiedrības kopējā noskaņojuma, tagadnes un nākotnes vērtējumu indeksi nedaudz samazinājušies, tomēr atsevišķu indikatoru vērtējumi ir pieauguši. Respondentu kopējais noskaņojums 2010.gadā bijis pozitīvāks nekā 2009.gadā – attiecīgi indeksa vidējā vērtība gada griezumā bijusi -40 un -54.
Valdības darba vērtējums decembrī, salīdzinot ar novembri, nav būtiski mainījies – vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% respondentu ar valdības paveikto nav īsti apmierināti. Novembrī tādās domās bija kopumā 75% aptaujāto, liecina DnB Nord barometra dati.
Decembrī par diviem procentpunktiem (novembrī 65%, decembrī 67%) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts kopējais attīstības virziens nav pareizs, turklāt kritiskāk vērtētas Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas – decembrī respondenti biežāk (42%) nekā novembrī (35%) uzskatījuši, ka situācija pasliktinās.
Savukārt pašreizējais ekonomikas stāvoklis biežāk vērtēts kā kopumā labs (novembrī 18%, decembrī 22%), taču, prognozējot ekonomikas stāvokļa izmaiņas nākotnē, iedzīvotāji bijuši skeptiskāki, un 35% aptaujāto norādījuši, ka situācija būs pasliktinājusies (novembrī šis rādītājs bija 30%).
Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli, iedzīvotāji biežāk uzskatījuši, ka tas ir viduvējs, un retāk novērtējuši to kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Turklāt nākotnē respondenti raugās optimistiskāk, jo 17% respondentu uzskata, ka pēc 12 mēnešiem viņu materiālā situācija būs kopumā uzlabojusies (summētas atbildes «drīzāk uzlabojies» un «ievērojami uzlabojies»), bet 27% atzinuši, ka tā drīzāk vai pat ievērojami pasliktināsies (novembrī 24%).
Valdības darba vērtējums, salīdzinot ar novembri, nav būtiski mainījies – vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% respondentu ar valdības paveikto nav īsti apmierināti. Novembrī tādās domās bija kopumā 75% aptaujāto.
Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010. gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts, datus komentē pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.