Centrālās statistikas pārvalde apkopojusi 2010. gada reģistrēto laulību datus no janvāra līdz decembrim (neieskaitot). 8624 laulības ir līdz šim zemākie reģistrētie dati pēdējo 20 gadu laikā.
Tuvāko mēnešu laikā apkopos decembra rādītājus, kas izšķirs vai izdosies pārsniegt 2000. gada rekordzemo rezultātu 9211. Pēdējo desmit gadu laikā, visvairāk jaunie pāri sarakstījušies 2007. gadā - 15486, bet pēc tam skaitlis sarucis līdz 9925 laulībām 2009. gadā. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko atklāj, ka pērn reģistrētas 3539 laulības, kas ir mazākais rādītājs Rīgas pilsētā kopš 1996. gada, kad bija 3674 laulības. Neatkarīgā aptaujāja Latvijas septiņu pilsētu dzimtsarakstu nodaļas un tikai vienā no tām – Valmierā, 2010. gadā reģistrētas par desmit laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Nodaļu vadītāji novērojuši, ka laulāto vidū vairāk ir ārzemnieki vai latvieši atbrauc speciāli uz Latviju, lai apprecētos.
Uzņēmējs Guntars (vārds mainīts) ar dzīvesbiedri kopā ir jau 13 gadus, taču domas par laulībām tā arī nav realizējuši. Viņš stāsta, ka sākumā gribējuši padzīvot kopā, nostabilizēties attiecībās un arī materiāli. Ar laiku nepieciešamība oficiāli sarakstīties iegājusi otrajā plānā aiz ikdienas darbiem un ģimenes rūpēm. Bijušas reizes, kad lēmumu patraucējis draugu vai radinieku teiktais, iesētās šaubas. „Gadiem dzīvojot kopā, uzskati mainās un tu saproti, ka galvenais ir attiecības ģimenē – iekšējā saskaņa un cieņa vienam pret otru, bet kāzas paliek kā ārējs apliecinājums citiem. Galvenais, lai paši to vēlamies un kad šāda pārliecība būs abiem, tad arī precēsimies.” Pārim ir 12 gadīgs puisēns, kuram vecāki izskaidrojuši savu nostāju un juridiski parūpējušies, lai nereģistrētā laulība nebūtu nekāds šķērslis, gadījumā, ja kaut kas notiktu. „Tāpat kā mūsu vecāki, tā arī mēs palīdzam savam bērnam un šajā ziņā dokumentācija ir sakārtota un dēlam ir atstāts mantojums,” savu nostāju skaidro Guntars.
Eiropas Komisijas un TNS Latvia veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka latvieši, tāpat kā eiropieši, par trīs svarīgākajām lietām atzīst veselību (97 %), ģimeni (97 %) un draugus (87 %). Socioloģijas doktore Baiba Bela-Krūmiņa skaidro, kāpēc Latvijā izveidojusies tik paradoksāla situācija, kad ģimene ir liela vērtība, tomēr oficiāli sarakstīties cilvēki nevēlas. „Latvijā raksturīgas tās pašas tendences, kā citur Eiropā. Šajā ziņā ir mainījusies padomju laika situācija, kad bija augsti noslēgto laulību rādītāji un tajās dzima 80% bērnu. Kādreiz tik spēcīgā norma, ka divu cilvēku kopdzīvei jābūt oficiāli reģistrētai vairs nedarbojas. Jāpiebilst, ka jaunus datus varētu iegūt pēc šā gada tautas skaitīšanas.”
Socioloģe norāda, ka valsts un baznīcas ietekme uz cilvēku seksuālo dzīvi un ideoloģiju ir mazinājusies, tāpēc cilvēki vadās no sabiedrībā valdošām normām un priekšstatiem. „Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot kopā bez attiecību reģistrēšanas, ir priekšstats par to, ka var mīlēt, būt laimīgi kopā un radīt bērnus arī bez laulāšanās. Nereģistrētu kopdzīvi uzskata kā izmēģinājuma laulību. Mazāk uzsvērts, bet arī pastāvošs priekšstats, ka šķiršanās gadījumā ir mazāk sarežģījumu. Lai precētos vairumam cilvēku, vajadzīga iekšēja gatavība uzņemties atbildību, sajust drošību par nākotni un, protams, būt materiāli nodrošinātiem.” Valsts nodeva laulību reģistrēšanai ir 5 lati, taču vajadzīgi līdzekļi svinīgai ceremonijai. Ir cilvēki, kas izvēlas sarakstīties oficiāli, bet svinīgu kāzu ceremoniju ieplāno vēlāk, taču B. Bela-Krūmiņa atzīmē, ka latviešiem laulības ir simbols un šāda sistēma visbiežāk „nestrādā”.