Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvju un Latvijas makšķernieku diskusiju forumā par sadarbību un iesaistīšanos ūdeņu pārvaldībā piektdien nolemts veidot vienotu makšķernieku sadarbības struktūru.
ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka jaunā struktūra tiks veidota, lai veicinātu sadarbību ar makšķernieku organizācijām.
Viņa klāstīja, ka sadarbības veicināšanai ar makšķernieku organizācijām lēmumu pieņemšanas un ūdeņu pārvaldības jautājumos foruma dalībnieki piedāvāja trīs variantus, kā izveidot makšķernieku sadarbības struktūru, kas paustu vienotu un skaidri definētu makšķernieku viedokli.
"Tika piedāvāts veidot makšķernieku nevalstisko organizāciju sadarbības padomi, vienotu visu Latviju aptverošu biedrību vai arī ZM vadītu Makšķerēšanas konsultatīvo padomi," informēja Kalniņa un piebilda, ka liela daļa foruma dalībnieku atbalstīja priekšlikumu veidot Latvijas makšķernieku sadarbības padomi, kurā kā biedri ietilptu dažādas makšķernieku organizācijas.
Foruma laikā makšķernieki pauda viedokli, ka visi līdzekļi, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā par realizētajām makšķerēšanas kartēm un no citiem likumos paredzētajiem ieņēmumiem, pilnā apmērā jānovirza Zivju fondam, lai nodrošinātu efektīvu ūdeņu un zivju resursu pārvaldību.
ZM speciālisti savukārt solīja izvērtēt makšķernieku izteikto priekšlikumu, ka nākotnē par makšķerēšanas kartēm varētu samaksāt elektroniski, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus, kas tiek tērēti, drukājot kartes un organizējot to realizāciju, norādīja ZM pārstāve.
Pēc Kalniņas teiktā, makšķernieki arī uzsvēra, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar attiecīgajām valsts institūcijām, lai rastu risinājumu apmācību organizēšanai un atbilstoša finansējuma nodrošināšanai, ļaujot makšķerniekus veiksmīgāk iesaistīt sabiedriskajā vides inspektoru darbā.
ZM pārstāvju un Latvijas makšķernieku diskusijā par sadarbību un iesaistīšanos ūdeņu pārvaldībā piedalījās aptuveni 100 makšķernieku un citu interesentu.