Slēgs līgumu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) pirmdien tiks noslēgts līgums par muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, aģentūru BNS informēja Rīgas domē (RD).

Svinīgajā līguma parakstīšanā piedalīsies LNMM direktore Māra Lāce, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Lietuvas vēstnieks Antans Vaļonis un metu konkursa žūrijas komisijas pārstāvji, uzaicināta arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība").

Pērn RD Īpašuma departamenta rīkotajā starptautiskajā metu konkursā par mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja "ProcessOffice" radīto metu, paredzot, ka konkursa uzvarētājs Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā aicināms piedalīties sarunu procedūrā par projektēšanas līguma noslēgšanu.

Šā gada RD budžetā LNMM ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas būvprojekta izstrādei atvēlēti 700 tūkstoši latu. Paredzams, ka kopumā būvdarbi varētu izmaksāt no 10 līdz 12 miljoniem latu. Visus būvdarbus plānots pabeigt līdz 2014.gada sākumam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Jau vēstīts, ka LNMM ļoti gaida rekonstrukcijas sākumu, jo vēsturiskās muzeja ēkas jumts ir ļoti sliktā stāvoklī un sarežģītās konstrukcijas dēļ to ir teju neiespējami pilnībā attīrīt no sniega. Tagad izkusušais sniegs caur mūri sūcas arī pirmā stāva galerijās.

LNMM galvenā ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, celta laikā no 1903. līdz 1905.gadam, ēkas arhitekts un muzeja pirmais direktors ir Vilhelms Neimanis. Pašlaik muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī un ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Ik gadu muzeju apmeklē 70 līdz 80 tūkstoši cilvēku. Muzejā glabājas vairāk nekā 30 tūkstoši mākslas darbu vienību.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais