Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta paziņojums, ka Latviju krīzē iedzina "Parex banka", nevis zviedru banku nauda, prasīja tūlītēju Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) reakciju, taču tā nesekoja.
Šādu pārmetumu Latvijas ĀM paudis Nacionālās apvienības līderis eiroparlamentārietis Roberts Zīle (""Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK").
Pēc Zīles domām, Bilta paziņojumam trūkst ekonomiskās loģikas, un tas faktiski ir uzskatāms par nedraudzīgu žestu valstij, kuras nodokļu maksātāji ar lata kursa turēšanu un no tās izrietošo Eiropas izpratnē milzīgo valsts budžeta izdevumu samazināšanu ir uzņēmušies galveno slogu Baltijas reģiona finanšu sistēmas glābšanai. Turklāt Latvijas valsts veiktā "Parex bankas" pārņemšana no zviedru viedokļa bija būtisks solis, kas ļāva zviedru bankām izvairīties no daudz lielākiem zaudējumiem, nekā tās piedzīvoja, uzsvēris eiroparlamentārietis.
"Pēc šāda paziņojuma Latvijas ārlietu ministram, pats mazākais, vajadzēja atjaunot iepriekšējā ministra Aivja Roņa ideju par kopīgas Latvijas un Zviedrijas parlamentu komisijas izveidi krīzes cēloņu analīzei," kritizējis Zīle. "Situācijā, kad zviedru "Swedbank" un "SEB" Latvijā izsniegto hipotekāro kredītu kopapmērs vairākkārt pārsniedza "Parex bankas" izsniegto kredītu apmēru, runāt par šo banku kā galveno vaininieku nekustamā īpašuma burbuļa un sekojošās krīzes izraisīšanā Latvijā ir vairāk nekā nekorekti."
Politiķis arī vērsis uzmanību, ka atsevišķu augstu Zviedrijas amatpersonu izteikumi, kas vērsti tikai uz Latvijas vainošanu krīzes dziļumā, diemžēl jau ir kļuvuši par pastāvīgu parādību.
"Turklāt jāņem vērā, ka zviedru nepamatoti negatīvā attieksme pret Latviju, kuru citur Eiropā slavē vai vismaz ar līdzjūtību uzlūko par ārkārtīgi smago budžeta lēmumu pieņemšanu, pašlaik rada Latvijai reālus ekonomiskos zaudējumus. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru bankas patlaban vienkārši atsakās kreditēt Latvijas tautsaimniecību, par ko liecina fakts, ka to kopumā atgūto un norakstīto kredītu apmērs ir lielāks nekā no jauna izsniegto kredītu apmērs," uzskata Zīle.
Jau vēstīts - Bilts nācis klajā ar paziņojumu, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.
Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās "Parex bankas" dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. "Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām," atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.
