Atkusnis "ieriebj" lielajai sniega talkai

Pirmā "Sniega talka" jau ir aiz muguras, taču atsaucība bija mazāka nekā sākotnēji likās. Galvenais vaininieks, protams, ir sniegs, kas vēl pirms divām nedēļām sagādāja lielas problēmas gan Rīgas, gan citu pilsētu iedzīvotājiem, bet nu jau tas ir manāmi pazudis.

Pirmajā talkā piedalījās Latvijas Banka, veikals „Sky and More”, kā arī Rīgas Jaunapustuliskā baznīca un daudz privāto personu, stāsta talkas organizatore Linda Ozoliņa. Dienu pirms akcijas piedalīties gribētāju bija vairāk, piemēram, arī Rīgas Dome un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), taču sestdienā šīs iestādes talcinieku statusā neparādījās. L. Ozoliņa pastāstīja, ka Rīgas Dome diemžēl šajās dienās bija noslogota ar darbu, tāpēc nevarēja atrast piemērotu laiku, savukārt, RPIVA sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Gundega Rugāja atzina, ka „aprunājoties ar saimniecības daļas vadītāju, diemžēl secinājām, ka mums nav tik daudz darbarīku un darbinieku sestdien, lai piedalītos šajā talkā”.

Akcijas „Sniega talka” galvenie atbalstītāji ir veselības tējas „Natēja” – uzņēmums no Lietuvas. Pats uzņēmums talkā nepiedalījās, taču projektu vadītājs Vitautas Latvis (Vytautas Latvys) apgalvo, ka daži no uzņēmuma pārstāvjiem gan esot palīdzējuši atsevišķās vietās. V. Latvis stāsta, ka pagaidām uzņēmums šo akciju finansē un palīdz informatīvi, taču uz nākamo talku ir plānotas tēju degustācijas.

Akcija „Sniega talka”, sākot no 15. janvāra, notiks katru turpmāko sestdienu, taču izskatās, ka esošo laika apstākļu dēļ, tas tiks mainīts. V. Latvis informēja, ka šotrešdien notiks sanāksme, kuras laikā spriedīs par tālāko talkas darbību. Arī L. Ozoliņa apstiprināja, ka 22. janvārī plānotā talka varbūt tomēr nebūs, jo pašlaik ledus esot vairāk nekā sniegs. Taču, ja pēkšņi daba atkal būs dāsna ar sniegu, tad palīdzība tiks sniegta nepieciešamajām pilsētām un reģioniem, apgalvo gan projekta organizatore, gan uzņēmuma „Natēja” projektu vadītājs.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais