Valsts prezidents Valdis Zatlers vizītes laikā Krievijā no kaimiņvalsts premjera Vladimira Putina saņēmis piedāvājumu Latvijai iesaistīties Kaļiņingradas atomelektrostacijas (AES) projektā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sarunā ar Zatleru Putins esot apgalvojis, ka Visaginas projekts Lietuvā, kurā Latvija iecerējusi iesaistīties, diez vai īstenosies un uzaicinājis Latviju tā vietā iesaistīties Krievijas AES būvē kā patērētājiem un investoriem ar 8-12% daļu. Latvijas pārstāvji diplomātiski pieklājīgi atteikuši Putinam, norādot, ka Latvija tomēr turpina atbalstīt Visaginas projektu.
Piedāvājumu dalībai Kaļiņingradas AES no Putina saņēmusi arī Lietuva, savukārt Igaunija pagaidām palikusi neuzrunāta.
Pēc raidījumā ziņotā, kamēr politiķi Baltijas valstīs un Polijā piecu gadu laikā tā arī nav spējuši vienoties par AES celšanu Lietuvā, tikmēr Krievija sākusi būvēt savu projektu Kaļiņingradā. Abas iecerēto staciju vietas - Visagina Lietuvā un Kaļiņingradas apkārtne Krievijā atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā un, ja Krievija pasteigsies pirmā, tad skaidrs, ka Baltijas valstu projekts zaudēs jēgu, jo kļūst ekonomiski neizdevīgs tik mazam reģionam.
2006.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri parakstīja memorandu, ka visi uz vienādiem noteikumiem piedalīsies atomstacijas celšanā ar aptuvenām izmaksām 1,4-2,1 miljards latu. Vēlāk tika iesaistīta arī Polija un saplānota akciju sadale 34% Lietuvai un pa 22% pārējiem dalībniekiem. 2008.gadā lietuvieši izveidoja savu kompāniju, kas būvēs staciju, taču pēc gada paši atzina to par nelikumīgi radītu. Vēl gads tika pazaudēts investoru meklējumos un beigās Lietuva paziņoja, ka naudas tomēr nav. Paralēli notika dažādi strīdi starp lietuviešiem un poļiem. Tikmēr Krievija izmantojusi situāciju un jau sākusi būvēt savu atomstaciju pie Kaļiņingradas. Kad lietuvieši beidzot, pagājušā gada nogalē veiksmīgi atrada izdevīgu investoru, izraudzītā Dienvidkorejas kompānija KEPCO ("Korean Electric Power Corporation") pēkšņi un negaidīti pēdējā brīdī atteicās. Tiek uzskatīts, ka to ir panākusi Krievija, ziņo raidījums.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Dienvidkorejas apmeklējuma laikā ir izteicis Dienvidkorejai kārdinošus priekšlikumus elektrolīniju modernizēšanai Krievijā un ka tā varētu būt savdabīga samaksa par to, ka dienvidkorejieši atsaka Visaginas projektā. Krievijas vēstnieks gan raidījumam apgalvoja, ka neko par to nezinot.
Lietuvas politiskajā elitē šobrīd valda izmisums. Enerģētikas ministrs steigšus sācis individuālas sarunas ar pieciem potenciāliem investoriem. "Nekā personīga" uzzināja, ka to vidū ir tas pats Korejas uzņēmums, tomēr skaidri zināms, ka savu iepriekšējo, lietuviešiem izdevīgo piedāvājumu, tas vairs neuztur. Atomprojekts tagad maksās dārgāk, taču nav zināms, par cik.
Raidījums norāda, ka liels drauds projektam ir tieši Krievija. Lietuvas biznesa avīze "Verslo Žinios" atklājusi, ka Krievija ietekmējusi ne tikai korejiešu aiziešanu, bet arī panākusi cita investora - itāļu koncernu atteikšanos no projekta.
Tikmēr lietuvieši dzīvo pārliecībā, ka Visaginas projekts izdosies. Ir izdarīti visi priekšdarbi celtniecībai - pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, sakārtota juridiskā bāze, blakus vecajai Ignalinas stacijai atbrīvots būvlaukums. Lietuvieši saka, ka Krievijas AES neesot izredžu, un Maskavas paziņojumi par celtniecību Kaļiņingradā esot ziepju burbulis, lai atbaidītu investorus no Visaginas, jo Kaļiņingradas anklāvam nav augstsprieguma savienojumu ne ar Poliju, ne ar Lietuvu.
"Nekā Personīga" arī zināms, ka Zatlers februāra sākumā dosies vizītē pie Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites. Abi runāšot par atomstacijas projekta virzību.
Jau vēstīts, ka 2009.gada 31.decembrī pilnībā tika slēgta Ignalinas AES Lietuvā, jo Eiropas Savienība šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK reaktorus uzskatīja par nedrošiem. Enerģētisko vajadzību nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju plāno līdz 2018.-2020.gadam uzbūvēt jaunu AES. Šīs spēkstacijas celtniecība varētu izmaksāt 3 līdz 5 miljardus eiro (2,1 līdz 3,5 miljardus latu).
Savukārt Krievijas valstij piederošā energokompānija "Rosatom" ieplānojusi līdz 2016.gadam Kaļiņingradas apgabalā netālu no Sovetskas pilsētas, tikai 20 kilometru attālumā no Lietuvas robežas, uzbūvēt jaunu AES, kuras jauda sasniegtu 1200 megavatu. 2018.gadā iecerēts atklāt otru energobloku ar līdzīgu jaudu. AES izmaksas esot lēšamas vairāk nekā 17 miljardos ASV dolāru (8,8 miljardos latu), un projekta īstenošanā plānots iesaistīt arī privātos investorus. 25.februārī jau tika ielikts jaunās AES pamatakmens.