Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pērn pie administratīvās atbildības sauktā valsts sekretāre izrādījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) amatpersona Ilze Pētersone, svētdien vēsta raidījums "Nekā personīga".
Pētersone pērn apvienojusi darbu ministrijā ar aizliegtiem amatiem komcersabiedrībās - uzņēmumā, kas nodarbojas ar jūrnieku aģentēšanu, "Lapa Ltd." un SIA "Marstream" viņa ieņēmusi valdes locekles amatu, ko likums neatļauj.
Par pārkāpumu IeM valsts sekretārei saskaņā ar KNAB uzlikto sodu nācies samaksāt 100 latus, bet gada vidū viņa bijusi spiesta arī pamest darbu privātajā sektorā.
Raidījums norāda, ka ik gadu pie administratīvās atbildības KNAB sauc aptuveni simts amatpersonas. Tomēr KNAB nedomā , ka naudas sodu paaugstināšana atturētu amatpersonas pārkāpt likumu, jo birojam ir tiesības likt amatpersonām atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un naudas piedziņa vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā katru gadu arī notiek. Kā sodu KNAB var lūgt arī amatpersonas no amata atbrīvot, tomēr praksē šādu piemēru nav bijis.
Lai arī tieslietu speciālisti atzīst, ka tieši pārkāpuma publiskošana, ne naudas sods, varētu dot būtisku korupcijas novēršanas efektu, Tieslietu ministrija iebildusi pret KNAB sodīto amatpersonu identificēšanu, atsaucoties uz fizisko personu aizsardzības likumu. Tagadējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"), kuram esot KNAB vadītāja krēslā, slepenība ieviesta, nu atzīst, ka tas nav pareizi. Arī tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins uzsver - Latvijā bieži ar fizisko personu datu aizsardzību krīt galējībās. Viņaprāt, likumu pārkāpēju vārdu publiskošana dotu būtisku korupcijas novēršanas efektu.
Pirms gada KNAB nāca pie valdības ar iniciatīvu nodrošināt informācijas publiskošanu par amatpersonām piemērotajiem administratīvajiem sodiem, tomēr priekšlikumi tika atmesti kā neskaidri, norāda raidījums. Tagad Valsts datu inspekcija sola nelikt šķēršļus, ja KNAB izstrādātie likumu grozījumi būs pilnīgi.
Jau vēstīts, ka kopumā pērn ar naudas sodiem par varas un naudas izmantošanu savās interesēs - aizliegtu amatu savienošanu, savu radinieku iekārtošanu valsts vai pašvaldības amatos - KNAB sodījis 86 amatpersonas, tostarp sodi piemēroti gan augsta, gan zema līmeņa amatpersonām. Sodīto vidū ir arī toreizējais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.
Vērtējot valsts amatpersonu darbības atbilstību interešu konflikta novēršanas normām, KNAB pērn kopumā veicis aptuveni 510 pārbaužu, tostarp par valsts un pašvaldību institūciju veiktajiem darījumiem, valsts amatpersonu rīcības ar valsts un pašvaldību mantu un finanšu līdzekļiem atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes lietu ietvaros sāktajās administratīvā pārkāpuma lietās pieņemti 199 lēmumi, piemērojot naudas sodu 86 valsts amatpersonām kopumā par 5860 latiem. 102 valsts amatpersonām izteikts mutvārdu aizrādījums.
63% no konstatētajiem pārkāpumiem pērn izdarījušas pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību valsts amatpersonas, 23% - valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību amatpersonas, 8% - Valsts policijas amatpersonas, bet 5% - Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas.
Administratīvo pārkāpumu statistika liecina, ka pērn valsts amatpersonas lielākoties nav ievērojušas tām ar likumu noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, pārkāpjot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas. Par izdarītajiem pārkāpumiem valsts amatpersonām piemērots naudas sods no 50 līdz 200 latiem, bet gadījumos, kad pārkāpumi tika atzīti par maznozīmīgiem, lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās tika izbeigta un valsts amatpersonām izteikti mutvārdu aizrādījumi.
Savukārt 11 gadījumos lietvedība administratīvā pārkāpuma lietās izbeigta, jo pagājis administratīvā soda uzlikšanas termiņš vai iestājies noilgums. 24 valsts amatpersonas ir pārsūdzējušas KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas pieņemto lēmumu.
Salīdzinoši ar 2009.gadu, kad KNAB administratīvo pārkāpumu lietās pieņēma 175 lēmumus, 2010.gadā pieņemti par 22 lēmumiem vairāk, savukārt pērn ar naudas sodu administratīvi sodītas par 19 valsts amatpersonām vairāk nekā 2009.gadā.
Sodīto vidū ir dažāda līmeņa policijas, armijas, pašvaldību, ministriju un to padotības iestāžu amatpersonas. KNAB pērn sodījis arī vairākus 9.Saeimas deputātus un pašvaldību vadītājus un deputātus.
Pērn 100 latu sodu izpelnījās iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") kura ar dienesta automašīnu pārvadāja savus bērnus. KNAB priekšnieks gan lēmumu par sodu atcēla. KNAB pārskatā pie sodītajiem minēts arī kāds tiesībsaizsardzības iestādes vadītājs, kurš savienoja valsts amatpersonas amatu ar izpildinstitūcijas locekļa amatu biedrībā. Ar to esot pārkāpts likums par interešu konflikta novēršanu. KNAB gan pārskatā nemin amatpersonas vārdu un amatu, taču aģentūrai BNS zināms, ka tas ir toreizējais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, kuram pērn septembrī piemērots 60 latu sods. Viņš to apstrīdējis, taču KNAB priekšnieks lēmumu par sodu atstāja negrozītu.