Valmierā plūdu novēršanai iesaka būvēt divus aizsargdambjus

Izpētītot plūdu apdraudētākās teritorijas Valmierā, ieteikts būvēt divus aizsargdambjus, kas varētu izmaksāt aptuveni 800 tūkstošus latu, aģentūru BNS informēja pašvaldība.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Melioprojekts" pabeigusi pirmsprojekta izpēti par Valmieras pilsētas Gaujas upes kreisā krasta apbūvētās teritorijas aizsardzību no applūšanas riska. Izpētīts divu pilsētas zonu, Gaujas upes kreisā krasta apbūvētās teritorijas (Gaujas tilts - Cēsu iela - Rūpniecības iela - Zvejnieku iela - bijušais šaursliežu dzelzceļa uzbērums) un Mazā Stacijas ielas vecupes rajona, applūšanas risks un sagatavoti priekšlikumi to aizsardzībai pret applūšanu.

Gauja caur Valmierai tek astoņu kilometru garumā, un pilsētas centra daļā tās labais krasts ir izteikti augstāks par kreiso. Šī teritorija posmā starp Cēsu ielu, Rūpniecības ielu, Zvejnieka ielu un vecā šaursliežu dzelzceļa uzbērumu ir apbūvēta - tur ir izvietoti daudzdzīvokļu nami, rūpnieciskās un ražošanas teritorijas. Otra izpētes teritorija lielākoties nav apbūvēta. Pētnieki, analizējot Gaujas hidrometriskā posteņa Valmierā datus un citu informāciju, secinājuši, ka 90.gados, kopš veikti mērījumi, palu norise bijusi mainīga - ar atsevišķiem gadiem, kad ūdens līmenis bijis ievērojami augstāks. Tās bijis arī 2010.gads. Augstākie ūdens līmeņi novēroti 1956.gadā - 34,38 metri, 1926.gadā - 34,21 metri, 1931.gadā - 34,03 metri.

Secināts, ka posmā no Cēsu ielas līdz vecajam šaursliežu dzelzceļa uzbērumam Gaujas kreisajā krastā apdraudēti 37 zemes īpašumi, kā arī L.Laicena un Rūpniecības, kā arī Audēju un Fabrikas ielas. Otrajā teritorija applūšanai apdraudēti 11 zemes īpašumi, kā arī Mazā Stacijas, Tālavas un Kāpu ielas.

Lai nepieļautu Valmieras pilsētas kreisā krasta apbūvētās teritorijas applūšanu un pieņemtu iespējamos aizsardzības pasākumus, pētnieki iesaka nākotnē būvēt divus aizsargdambjus. Pirmais, 910 metru garumā, varētu tikt izvietots Gaujas kreisā krasta joslā no Cēsu ielas līdz Rūpniecības ielai 48. Bet otrās teritorijas aizsardzībai - 340 metru garumā Gaujas kreisajā krastā no Tālavas līdz gājēju tilta uzbērumam Ūdens ielā.

Aizsargdambju aptuvenās izmaksas ir 800 tūkstoši latu.

Piektdien Valmieras pilsētas Civilās aizsardzības komisijas sanāksmē, kuras dalībnieki iepazinās ar pētījumu, pārspriesti arī veiktie uzlabojumus pēc pērnā pavasara plūdiem un pārrunāta dienestu un iestāžu rīcību, ja līdzīga situācija atkārtosies šogad. Nolemts paplašināt komisijas sastāvu, iekļaujot tajā vairāku mediju pārstāvjus.

Tāpat sanāksmes dalībnieki atzina, ka pēc pašreizējās situācijas, kad izveidojusies bieza sniega sega, kas kūstot var radīt lielu ūdens daudzumu, zemes sasaluma līmeņa un meteoroloģiskām prognozēm vēl nevar prognozēt, kāds šogad būs pavasaris ūdenstilpēs. Tāpēc iedzīvotāji, kuri mitinās plūdu apdraudētajās teritorijās, aicināti savlaicīgi apsvērt sekas, ko var radīt teritoriju vai mājokļu applūšana.

Meteoroloģiskiem apstākļiem un prognozēm, kā arī informācijai par ūdens līmeni ūdenskrātuvēs var sekot līdzi www.meteo.lv vai www.lvgma.gov.lv. Iedzīvotāji aicināti pārvietot mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, apzināt vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt ģimeni, kā arī mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību, pārbaudīt caurtekas pie saviem īpašumiem un iespēju robežās atbrīvot tās, lai ūdens varētu aizplūst, attīriet iebraucamos ceļus.

Arī pašvaldība un atbildīgie dienesti regulāri sola informēt sabiedrību par plūdu riskiem un rīcību to gadījumā.

Valmieras pilsētas Civilās aizsardzības komisijā darbojas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Pārtikas veterinārā dienesta, a/s"Sadales tīkls", SIA "Vidzemes Slimnīca", Drošības policijas un Valsts policijas, SIA "VTU Valmiera", VAS "Latvijas Valsts meži", Valsts Vides dienesta, SIA "Latvijas Propāna gāze" pārstāvji.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem republikas nozīmes pilsētās Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs ir domes priekšsēdētājs, savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka norīkota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais