Latvijas energokompānija "Latvenergo" jau pieņēmusi lēmumu par kvadriciklu un sniega motociklu iegādi, tomēr uzsver nepieciešamību mainīt ārkārtas situāciju pārvaldīšanu, aģentūrai BNS pavēstīja "Latvenergo" ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Informējot par ekonomikas ministra Arta Kampara piektdienas vizīti "Sadales tīkla" Ziemeļaustrumu reģiona centrā Aiviekstē, lai apzinātu situāciju bojāto elektrolīniju atjaunošanas darbos, viņš informēja, ka "Latvenergo" pārstāvji iepazīstināja ministru ar kompānijas ārkārtas situāciju vadības organizāciju, kas ļauj redzēt aktuālo situāciju un organizēt darbus krīzes novēršanā. Tāpat "Latvenergo" izklāstīja izstrādātos priekšlikumus, lai izvairītos no masveida elektroapgādes problēmām nākotnē.
Pēc Sikšņa teiktā, "Latvenergo" un ekonomikas ministrs bija vienisprātis, ka primāri veicamie darbi ir grozījumi likumos, kas ļautu rīkoties operatīvāk, kā arī paplašināt elektrolīniju stigu platumu un precizētu uzturēšanas atbildību.
"Latvenergo" pārstāvji uzsvēra, ka uzņēmumā "Sadales tīkls" jau ir pieņemti lēmumi par speciālās tehnikas iegādi un drīzumā uzņēmums saņems speciāli aprīkotus kvadriciklus un sniega motociklus. Uzņēmums arī izstrādās smagās tehnikas iegādes plānu.
Kompānijas "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis iepazīstināja klātesošos ar "Latvenergo" plānotajiem projektiem sabiedrības informēšanas pilnveidošanā stihijas gadījumā - pašlaik uzņēmuma speciālisti beidz darbu pie publiskas interneta lapā izvietojamas kartes, kurā ikviens varēs sekot atslēgumiem elektriskajos tīklos visā valstī konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Tāpat drīzumā katrs klients savā mobilajā tālrunī varēs saņemt īsziņu ar informāciju par ārkārtas atslēgumu un tā iemeslu, kā arī citu svarīgu informāciju par bojājumiem līnijās.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs savukārt informēja par stihijas novēršanas laikā svarīgo sakaru nodrošinājumu problēmu, kas traucēja "Latvenergo" saziņu ar citām institūcijām, un dalījās pieredzē, ka līdzīgu problēmu par galveno šķērsli straujai stihijas seku likvidēšanai atzīst arī skandināvu enerģētikas uzņēmumi.
Siksnis norādīja, ka vairākkārt sarunā tika uzsvērts, ka problemātiska ir situācija ar pašreizējiem tiesību aktiem, kas neļauj nodrošināt atbilstošu elektrolīniju platumu, šādi saglabājot elektroapgādes pārtraukumu draudus līdzīgu dabas stihiju gadījumā.
Kā primāri veicamos uzdevumus un risinājumus "Latvenergo" no savas puses akcentēja elektrolīniju trašu platuma mežos paplašināšanu, jo pašreizējā situācijā vietās, kur koki būtiski pārsniedz elektrolīnijas balstu augstumu, turklāt nereti mēdz būt garāki par līniju platumu, šādas un līdzīgas dabas stihijas nenovēršami var ietekmēt elektroapgādi iedzīvotājiem.
Kampars sacīja, ka atbalsta enerģētiķu priekšlikumus un centīsies panākt to iestrādi tiesību aktos, taču atzina, ka par vairākiem priekšlikumiem būs jāpanāk vienprātība ar citām iesaistītajām pusēm - mežu īpašniekiem, citu komunikāciju īpašniekiem. Tāpat kā priekšlikums izskanēja palielināt to mežu īpašnieku atbildības līmeni, kuru meži ieskauj elektrolīnijas.
Siksnis pavēstīja, ka sanāksmes dalībnieki pārrunāja iespēju mainīt pašreizējo normatīvo aktu bāzi, kas pašlaik liedz būvēt elektrolīnijas autoceļu aizsargjoslu zonā. Šāds risinājums būtu īpaši ērts gan līniju izbūvei gan apkalpošanai un ļautu būtiski samazināt gan nepieciešamo meža izciršanas platību, gan nodrošināt operatīvu piekļuvi bojātajām vietām avāriju gadījumos, viņš uzsvēra.
Saskaņā ar sniegto informāciju pašlaik "Sadales tīkla" īpašumā ir elektrotīkls, kura līniju kopējais garums Latvijā sasniedz aptuveni 90 tūkstošus kilometru (km). Tostarp 30 tūkstoši km ir 20 kilovoltu gaisvadu līniju, no kurām aptuveni seši tūkstoši iet caur mežiem, un pieci tūkstoši kilometru vidējā sprieguma līniju ir izveidotas kabeļu formā. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu iespējams šo plašo līniju apmēru kvalitatīvi apkalpot, kam sākotnēji nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.
Kampars Aiviekstē tikās ar Žīguru, Kuņicki, "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētāju Andi Pinkuli, darbu koordinēšanā un izpildē iesaistītajiem speciālistiem, uzklausot risinājumus un atziņas par to, kas jāpaveic, lai masveidīgie elektroapgādes traucējumi visā Latvijā, it sevišķi Latgalē, vairs neatkārtotos.
Jau vēstīts, ka valdība 6.janvārī saistībā ar kritisko situāciju energoapgādē izsludināja ārkārtas situāciju 40 Latvijas novados, taču šo sarakstu vēl plānots papildināt ar potenciāli bīstamajiem reģioniem, kuros krītošie koki apdraud arī satiksmes drošību.
"Latvenergo" koncernā ietilpst "Latvenergo" un pieci meitasuzņēmumi - "Augstsprieguma tīkls", "Sadales tīkls", "Latvenergo Kaubandus", "Latvenergo Prekyba" un "Liepājas enerģija".