Vairāk nekā puse pērn adoptēto bērnu dzīvo ārzemēs

Vairāk nekā puse no pērn adoptētajiem bērniem ir adoptēti uz ārzemēm, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā kopumā adoptēti 235 bērni, no kuriem lielākā daļa - 136 bērni - adoptēti uz ārzemēm. Līdzīga tendence bijusi arī iepriekšējā gadā, kad no 246 adoptētajiem bērniem pie ģimenēm ārzemēs nokļuva 141 bērns.

Ārvalstu ģimenes labprāt adoptē bērnus līdz sešu vai septiņu gadu vecumam, turklāt pagājušajā gadā 25 ārvalstu ģimenes adoptēja uzreiz divus bērnus, 10 ģimenes adoptēja uzreiz trīs bērnus, bet viena ģimene - pat uzreiz četrus bērnus.

Vairāk nekā puse - 76 - uz ārzemēm adoptēto bērnu bija vecāki par sešiem gadiem, 48 no viņiem bija vecāki par deviņiem gadiem. Pērn uz ārzemēm adoptēti tikai 19 bērni, kas jaunāki par trīs gadiem.

LM secinājusi, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī nav ietekmējusi cilvēku vēlmi un iespējas adoptēt bērnus. Adoptēt gribētāju skaits iepriekšējā gadā pat palielinājies, tomēr 2010.gadā adoptēti par sešiem bērniem mazāk nekā gadu iepriekš. LM to skaidro ar faktu, ka adoptējamie bērni neatbilst adoptētāju vēlmēm attiecībā uz bērna vecumu vai veselības stāvokli. Turklāt Latvijā ģimenes pārsvarā izvēlas adoptēt ne vairāk kā vienu bērnu, bet lielākajai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas.

Pagājušajā gadā pieaudzis no aprūpes iestādēm adoptēto bērnu skaits, tomēr nedaudz samazinājies no audžuģimenēm un aizbildniecības adoptēto bērnu skaits.

Šā gada sākumā adopcijas reģistrā ir 771 bērns, kuram jāmeklē adoptētāji, no tiem lielākā daļa - 532 bērni - ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Taču Latvijas adoptētāji galvenokārt izvēlas adoptēt bērnu līdz trīs gadu vecumam.