Graube ierosina iesaistīt armiju un sabiedrību Latvijā kritušo karavīru kapu sakopšanā

© Andrejs Terentjevs, f64

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube uzskata, ka Latvijas sabiedrībai, tajā skaitā, karavīriem būtu jācenšas sakopt visu Latvijas teritorijā kritušo karavīru kapi un piemiņas vietas, neskatoties uz kritušo ideoloģiju un piederību.

NBS komandieris žurnālistiem pastāstīja, ka viena no viņa prioritātēm ir patriotisma veicināšana karavīru vidū, jo par šo tēmu, viņaprāt, ir nepietiekami runāts. "Esmu uzsācis nopietnu pasākumu kompleksu, lai mēs runātu bruņotajos spēkos un skaidrotu bruņoto spēku, valsts un militāro vēsturi visiem virsniekiem, instrukturiem un karavīriem, lai mēs zinām kur ir mūsu saknes", teica Graube.

Precīzas metodes komandieris pagaidām neminēja, taču nedaudz ieskicēja, ka karavīriem vairāk ir jādodas uz piemiņas vietām, kaujas vietām. Viena no metodēm ir talkas piemiņas vietās. Taču svarīgākais šajā procesā ir karavīram izskaidrot, ko viņš apkopj un kāda bija piemiņas vietas nozīmība Latvijas vēsturē, uzsver armijas komandieris.

Tajā pašā laikā komandieris gan nevēloties padarīt vēstures skaidrošanu "kā ar karoti mutē ielietu dzejolīti, kurš jāatskaita." "Es negribu būt ļoti romantisks, bet šādas metodes ir ļoti efektīvas", norādīja Graube.

NBS komandieris atzīst, ka karavīriem jāskaidro arī latviešu leģionāru nozīme Latvijas vēsturē. "Mums ir jāskaidro visas mūsu vēstures nozīme, un leģions nav izņēmums - Otrā pasaules kara vēsture traģiskā ir jāskaidro. Tāpat kā jebkura," viņš teica.

Graube uzskata, ka Latvija ir pietiekami demokrātiska valsts, tāpēc ir jāspēj normāli uztvert un apkopt visu Latvijas teritorijā kritušo karavīru kapus, neskatoties uz viņu ideoloģiju un piederību. "Karavīrs nav vainīgs, ka viņš ir kritis sūtīts no Staļina vai Hitlera. Mums ir jāatdod gods kritušam karavīram kā karavīram, nevis ideoloģijai. Un tas ir tas kā es runāšu un kā es skaidrošu saviem karavīriem - mums jāspēj aiziet sakopt arī padomju karavīru kaps un arī vācu karavīra kaps", pārdomās dalījās Graube.

NBS komandieris ir optimists un domā, ka sabiedrība ir gatava diskutēt par padomju un vācu karavīru kapu sakopšanu un nošķirt ideoloģijas no kritušo piemiņas vietām. "Nāks pavasaris, 9.maijs. Es katrā ziņā uzturēšu šo un aicināšu uz dialogu sabiedrību", uzsvēra Graube.

Graube uzskata, ka kapu kā piemiņas vietu sakopšana ir normālas civilizētas sabiedrības valsts pazīme. "Nevis nepiedalīties kapu sakopšanā tikai tāpēc, ka uz kapa ir sarkana zvaigzne vai kādreiz bijis kāškrusts, vai cariskās Krievijas simbols" piebilda NBS komandieris.

Graube gan nevēlas spekulēt par to, ka no karavīru puses varētu būt pretestība šādai iecerei, lai arī Latvijas sabiedrība ir pārāk polarizēta pēc nacionālām pazīmēm.

NBS komandieris piedevām arī uzskata, ka Latvijas armija ir labākais integrācijas paraugs valstī. Piemēram, divi no kritušajiem Latvijas karavīriem NATO operācijā Afganistānā bija Latvijas pilsoņi, kuru ģimenē galvenā valoda ir krievu valoda, tāpat nesen arī viens no Latvijas kontingenta komandierim, kurš nesen atgriezās no operācijas Afganistānā, ir krievu tautības. "Armijā citādas vērtības valda - svarīgākais ir uzticēties un tur nešķiro pazīmes", nobeigumā piebilda Graube.

Svarīgākais