Bobslejists Miņins pēc šķiršanās no izlases zaudē arī LOK un LOV atbalstu

Pēc izslēgšanas no izlases bobsleja pilots Jānis Miņins vairs nesaņem personisku finansējumu un atbalstu treniņu darbam, taču viņa stūmējiem paliek spēkā līdzšinējie noteikumi, ko paredz sadarbība ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Olimpisko vienību (LOV), piektdien noskaidroja aģentūra BNS.

Miņins ik mēnesi saņēma personisku finansējumu, kā arī izmantoja augstākās klases sportistiem pieejamos medicīnas pakalpojumus, taču situācija mainījās, kad Latvijas Bobsleja federācija (LBF) informēja atbildīgās institūcijas, ka Miņins pārtraucis treniņus un līdz ar to viņam vairs nav vietas valsts izlasē.

Tā kā Miņins ir pārtraucis trenēties un vairs nav izlases dalībnieks, LOK vairs nesaskata pamatu turpināt izmaksāt viņam atalgojumu, kas paredzēts valsts labākajiem sportistiem, aģentūrai BNS pastāstīja LOK speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Āķe-Vīksne. Janvārī Miņinam naudu vairs neizmaksās, turpretim viņa līdzšinējās ekipāžas pārējo dalībnieku nodrošinājumā nekas nemainās, jo stūmēji turpina trenēties.

Savukārt LOV pārtrauc finansēt Miņina treniņu darbu un medicīnisko atbalstu, aģentūrai BNS sacīja LOV speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Marita Vilciņa. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz LBF vēstuli, kurā federācija informēja par Miņina pārkāpto trīspusējo sadarbības līgumu, ko parakstījis pats sportists, LOV un LBF.

No Uļjanas Semjonovas sociālā fonda Miņinam izmaksājamā ikmēneša pabalsta daļu finansēja LOK. Miņins bija viens no astoņiem augstākās meistarības sportistiem ziemas sporta veidos, kam piešķīra līdz 1000 latu mēnesī, lai nodrošinātu iespēju plānveidīgi gatavoties 2014.gada Soču ziemas olimpiskajām spēlēm.

Jau ziņots, ka LBF ceturtdien pavēstīja par sadarbības ar Miņinu pārtraukšanu, taču federācija neizslēdz iespēju, ka nākotnē viņš komandā varētu atgriezties. Miņins solīja, ka gatavosies nākamajai sezonai, taču viņš pašlaik nesaskatot iespēju, ka tā viņam varētu būt Latvijas komandā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais