Ja politiķu solījums atjaunot sociālās garantijas un piemaksas Latvijas armijā pirmskrīzes līmenī netiks pildīts, gaidāms jauns virsnieku aiziešanas vilnis, piektdien "Latvijas Avīzē" prognozējis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
Patlaban Latvijas armijā nav problēmu rekrutēt ierindniekus, taču ir kvalificētu virsnieku iztrūkums. Tomēr šobrīd virsnieku aiziešana ir mitējusies, iestājies "tāds nogaidīšanas process", jo karavīri cerot uz politiķu solījumu 2012. gadā atjaunot vairākas sociālās garantijas un piemaksas, kas, sākoties ekonomiskai krīzei, tika atņemtas.
Taču, ja solījums netiks pildīts, komandieris prognozē nākamo virsnieku aiziešanas vilni.
Vienlaikus ģenerālmajors sācis arī uzmanīgi vērot, kā tiek plānota talantīgāko virsnieku karjera, lai viņus nemotivētu domāt par armijas pamešanu.
Graube arī paudis neizpratni par atsevišķu politiķu un pat ģenerāļu ideju atdalīt zemessardzi no armijas. "Ja tas notiku, es jau nākamajā dienā būtu Saeimā un pieprasītu, lai man nodrošinātu cilvēkus vismaz minimālai valsts aizsardzībai, jo ar profesionāļiem vien būtu par maz. Tad vajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu un piespiedu kārtā iesaistīt civilpersonas dažādās mācībās, kā tas bija padomju laikā," uzsvēris armijas vadītājs.
Viņaprāt, šobrīd sabiedrība nav gatava šādai valsts aizsardzības sistēmai, arī apdraudējums nav tāds, lai uz to motivētu.
"Zemessardzei ir sava vieta un savi uzdevumi valsts aizsardzības sistēmā, ar ko tā tiek galā. Turklāt šajā ekonomiskajā situācijā, kad cilvēki gatavi par savu naudu brīvprātīgi darboties zemessardzē, es uzskatu par fenomenu, kas vēl būtu jāpapēta," piebildis Graube.