Valsts iestādēm būs jāizstrādā stratēģija ar vidēja termiņa prioritātēm un mērķiem

Ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts kancelejai (VK) būs jāizstrādā darbības stratēģija, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes, mērķi un sasniedzamie rezultāti.

Valdība otrdien plānojusi pieņemt instrukcijas projektu, kas noteic stratēģiju saturu un kārtību, kādā tās tiek izstrādātas, aktualizētas un novērtētas. Instrukcija attieksies arī uz institūciju padotībā esošajām iestādēm, izņemot valsts drošības iestādes un izglītības iestādes.

VK norādījusi, ka stratēģiju izstrāde atbilstoši vienotai kārtībai atvieglos ikgadējās budžeta veidošanas sarunas, laikus iezīmējot tos lēmumus un izšķiršanās, kas nepieciešami fiskālajai konsolidācijai, un samazināta finansējuma apstākļos plānojot, kādas funkcijas un kādā līmenī valsts pārvalde turpinās nodrošināt vidējā termiņā.

Stratēģija sastāvēs no vispārīgas daļas, kas noteiks institūcijas darbības pilnvarojumu, vērtības, prioritātes un darbības virzienus, to ietvaros īstenojamās funkcijas vai uzdevumus, izvirzītos politikas rezultātus, svarīgākos uzdevumus, kā arī to īstenošanai pieejamos resursus. Tāpat stratēģijā būs budžeta programmu daļa, kas atspoguļos, kādi institucionāli un finanšu resursi ir pieejami un vidējā termiņā plānoti un kādus rezultātus par norādītajiem resursiem iecerēts sasniegt.

Instrukcijas projekts paredz, ka budžeta programmu daļu izstrādā sadarbībā ar katras institūcijas finanšu plānošanas speciālistiem, tādējādi tā kalpos par pamatu kārtējā gada budžeta pieprasījuma izstrādei. Ievērojot to, ka katras institūcijas budžeta programmu daļā plānotie līdzekļi nedrīkst pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvarā resoram noteikto līdzekļu daudzumu, stratēģijas dokumentā tiek iecerētas funkcijas un uzdevumi (un attiecīgi rezultāti), kuru īstenošanai iestādes budžetā ir paredzēti līdzekļi.

Lai novērstu informācijas dublēšanos, instrukcijas projektā noteikts, ka padotības iestādes budžeta programmu daļu neizstrādā, tikai norāda atsauci uz attiecīgās budžeta programmas kodu un nosaukumu.

Instrukcijas projekts paredz, ka ministriju (arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kancelejas) stratēģijas apstiprina Ministru kabinets, bet stratēģijas jāaktualizē tikai tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē institūcijas darbības pilnvarojumu. Stratēģiju īsteno ar katras institūcijas ikgadējo darba plānu, bet izvirzīto mērķu un rezultātu izpildi atspoguļo gada publiskajā pārskatā.

Instrukcijas projekta noslēguma jautājumos noteikts, ka nākamais plānošanas cikls ilgst no 2012. līdz 2014.gadam, bet stratēģiju projektus izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz līdz 2012.gada 1.martam.

Patlaban, īpaši ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, ir izstrādāti vairāki tiesību akti un plānošanas dokumenti, kuri izvirza dažāda līmeņa un detalizācijas pakāpes mērķus, nosaka rezultātus, atspoguļo starptautiskas vienošanās vai pārdala finansējumu par labu pēdējā laikā definētām valsts prioritātēm. Tajā pašā laikā publiskajā telpā un valdības sadarbības partneru vidū arvien biežāk izskan prasība definēt vienotas prioritātes, vidējā termiņā plānotos svarīgākos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, atspoguļojot arī to sasaisti ar pieejamo finansējumu.

Latvijā

Pašlaik Latvijas premjera amats nav forša un silta vieta, vērtējot valdības stabilitāti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs.

Svarīgākais