Nodarbinātības situācija Latvijā stabilizējas

© kurzemnieks.lv

2010.gadā Latvijas darba tirgū bija vērojama stabilizācija, aģentūrai BNS atzina personāla atlases uzņēmumu pārstāvji.

"Eiro personāla" valdes locekle Arta Biruma aģentūrai BNS sacīja, ka 2010.gads bijis labāks par iepriekšējo gadu. Lielākā daļa darbinieku skaita samazināšanas bija jau notikušas 2009.gadā, tādēļ šā gada laikā notika darba tirgus stabilizēšanās. "Lai arī gada pirmajos mēnešos bezdarba procents vēl pieauga, gada vidū situācija mainījās, un ar katru mēnesi bezdarbnieku skaits valstī nedaudz samazinājās," viņa pastāstīja.

Vienlaikus Biruma norādīja - lai gan bezdarba īpatsvars rūk, dramatiski pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits. Latvijā ir 60 tūkstoši cilvēku jeb 37% no bezdarbniekiem, kuri nav spējuši atrast darbu vairāk nekā gadu. "Gada sākumā šis skaitlis bija uz pusi mazāks," viņa uzsvēra, piebilstot, ka visgrūtāk darbu atrast ir cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, bez profesijas, amata.

2010.gadā vissliktākā situācija bija tieši tiem cilvēkiem, kuri tika atlaisti valsts sektorā un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, 2009.gadā tieši šis sektors samazinājās par 20% un 2010.gadā - vēl par 13%. "Ja citos sektoros darbavietu skaits lēnām sāk atjaunoties, tad 2010.gada laikā šajā sektorā nav parādījies statistiski nozīmīgs daudzums jaunu darbavietu. Tas nozīmē, ka no šī sektora atlaistajiem cilvēkiem ir jāpārkvalificējas uz citiem amatiem citās nozarēs. Tas ir liels izaicinājums gan bezdarbniekiem, gan jaunajiem darba devējiem," klāstīja "Eiro personāla" valdes locekle.

Viņa norādīja, ka darba tirgū vispieprasītākie 2010.gadā bija dažāda līmeņa pārdevēji, jo uzņēmumi domāja par ieņēmumu paaugstināšanu, līdz ar to meklēja papildu resursus pārdošanā. "Ļoti liels pieprasījums bija pēc dažāda līmeņa programmatūras izstrādes speciālistiem, jo Latvijā strādājošie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi veiksmīgi piesaistīja starptautiskus projektus. Uzņēmumi meklēja arī dažāda līmeņa speciālistus dažādās profesijās, tomēr grūti kādu speciāli izdalīt, jo būtiskas tendences nav novērojamas," pavēstīja Biruma.

Arī "CV-Online Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Gints Ģērmanis aģentūrai BNS atzina, ka 2010.gadā darba tirgū bija vērojama situācijas stabilizēšanās. "Pēdējā gada laikā darba tirgū, par spīti joprojām gana lielajam bezdarbnieku skaitam, tomēr vērojama situācijas uzlabošanās," viņš minēja.

Pēc Ģērmaņa teiktā, vakanču skaits "CV-Online Latvia" karjeras vortālā "www.cv.lv" ir palielinājies, turklāt 2010.gadā vairāk nekā trešdaļa vakanču izsludinātas uzņēmuma darbības paplašināšanās dēļ un mazāk nekā iepriekšējā gadā - optimizācijas dēļ. "Cilvēki vairs nav tik ļoti satraukti par iespēju tuvākajā laikā zaudēt darbu, kā tas bija pirms gada," secināja "CV-Online Latvia" pārstāvis.

Viņš arī sacīja, ka 2010.gadā biežāk bija vērojama darbinieku rotācija uzņēmumos, kas skaidrojams ar to, ka 2009.gadā liela daļa darba ņēmēju bija spiesti pieņemt darba piedāvājumus, iespējams, nepiemērotā profesijā un samierināties ar zemāku atalgojumu. "Tomēr pašlaik varam vērot rotācijas pieaugumu, jo situācija darba tirgū ir uzlabojusies, parādās vairāk vakanču, un ir lielākas iespējas atrast darbu, kas atbilst darba meklētāju izglītībai un darba pieredzei," pastāstīja Ģērmanis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2010.gada aprīlī pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā Latvijā tika fiksēts bezdarba līmeņa samazinājums. Bezdarba līmenis pakāpeniski saruka visu atlikušo gadu, taču, pēc NVA operatīvajiem datiem, decembrī tas atkal pieaudzis - līdz 14,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā

Finanšu krāpnieki šobrīd aktīvi uzdodas par mobilo sakaru operatoru darbiniekiem (SIA BITE Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2) un mēģina izvilināt iedzīvotāju bankas kontu pieejas datus, informējot par nepieciešamību atjaunot līgumu, lai netiktu slēgta SIM karte. Bankas Citadele IT drošības daļa aicina šādas sarunas uzreiz pārtraukt un uzsver, ka mobilo sakaru operatoru darbinieki nekad nejautās ar bankas datiem saistītus jautājumus.