Sišana ar elektrošoku, gulēšana uz vilcienu sliedēm, lēkšana no pilsdrupām, sinepju ostīšana, naglu dzīšana plaukstās un citas ekstrēmas un veselībai bīstamas nodarbes kļūst populāras jauniešu vidū.
Katrs jaunietis un gadījums ir citāds, bet rezultāts ir viens – uzņemts adrenalīns. Iemesli, kādēļ jaunieši to cenšas iegūt ar veselībai bīstamām nodarbēm, ir dažādi. Arī sabiedrības viedoklis, ko var secināt pēc komentāriem interneta vidē, atšķiras.
Iemesli, lai rīkotos ekstrēmi
"Īpaši jauniešu un pusaudžu vecumā tiek meklēti cilvēki, kurus atdarināt, kam līdzināties, – šis laiks ir aktīva identitātes meklēšana. Dažas no iespējām, kur atrast identificējamo objektu, ir mūzika, kino un internets. Ja nav iespējas atrast piemērotu objektu, ar ko identificēties ģimenes vai savu tuvāko paziņu lokā, meklējumi izvēršas plašāki," skaidro psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Kristīne Veckrāce. Viņa norāda, ka nozīme ir arī grupai. Proti, ja vienaudžu grupā "krutais čalis" veic riskantas rīcības, arī pārējie var sākt līdzināties, lai gūtu piederības izjūtu grupai. "Nevienam negribas būt izstumtam. Diemžēl maksa par to reizēm ir neadekvāti augsta, kuru jaunietis pietiekami bieži nespēj izvērtēt kritiski un ar vēsu prātu," stāsta K. Veckrāce.
Arī Siguldā ir seši ekstrēmi jaunieši, kuri savu neformālo grupu ir nosaukuši par knife.lv. Video ar viņu darbībām internetā jau kļuvuši populāri – lēkšana kokos un no tiem, betona kluču sišana uz vēdera, naglu dzīšana plaukstās un citas lietas. "Ar to nodarbojamies tāpēc, ka mums patīk un aizrauj ekstrēmas situācijas. Mūsu laiks ir aizpildīts, jo nepatīk sēdēt mājās un neko nedarīt. To darām jau kopš bērnības, un tas liek justies dzīvam," skaidro Arnolds no grupas knife.lv. Puiši gan strādā, gan mācās, brauc ar skeletonu, sniega un skeitborda dēļiem, parkūro (akrobātisku triku veikšana ielās) un iet uz sporta zāli. Speciāliste K. Veckrāce skaidro, ka "tā ir destruktīva rīcība pašam pret sevi". Viņa pieļauj, ka ekstrēmi riskantas lietas izvēlas jaunieši, kuriem ir uzkrājušās iekšējas neizreaģētas emocijas, nepārstrādāti pārdzīvojumi.
Cietsirdība citam pret citu
Jaunieši ar ekstrēmajām darbībām kaitē veselībai. Piemēram, kāds Gulbenes puses puisis internetā ievietojis video, kurā redzams, kā viņš izklaides nolūkos ar elektrošoku pārbauda savu draugu. Pēc strāvas trieciena draugam uz brīdi paralizējas labā kāja un viņš sāpēs nokrīt uz zemes. Tā nav bezvainīga izklaide asu izjūtu cienītājiem, jo var beigties pat ar dzīvības zaudēšanu. Tāpat arī ar gulēšanu uz vilciena sliedēm – arī vairāki šādi video redzami internetā. Jaunieši novieto video kameras uz sliedēm, filmē, neaizdomājoties, ka tas varētu raisīt ideju darīt tāpat arī citiem. "Atsevišķos gadījumos pašdestruktīvi rīkojas cilvēki, kuri ir dzīvojuši emocionāli nelabvēlīgos apstākļos vai ir pieredzējuši psihiski traumējošu notikumu, piemēram, pret sevi vērstu vardarbību," skaidro K. Veckrāce. Arī iecietības un līdzjūtības mazināšanās esot sekas cietsirdīgai attieksmei pret citiem. Speciāliste skaidro, ka empātiju un iecietību iemāca ģimenē ar savstarpējām attiecībām. Cilvēks, kurš pret sevi nav jutis empātiju, mazāk mācēs un spēs līdzīgi izturēties pret citiem.
Citādas izklaides
15 gadus vecais Dzintars Elsts, kurš mācās Siguldas Valsts ģimnāzijā, nodarbojas ar MTB – mountine bike (riteņbraukšana pa kalniem). Viņš to dara jau divus gadus, un šis hobijs Dzintaram "aizņem katru mīļu brīdi, jo mājās nosēdēt varu tikai tad, kad līst, bet, kad ir labs laiks, tad sazvanu draugus un dodamies ielās meklēt labas vietas". Dzintars pievērsās MTB, jo pamanīja internetā videoklipus, kur profesionāli braucēji manevrēja starp kokiem, kas likās labs adrenalīna devējs. Dzintars atrada Latvijā vienu no populārākajiem MTB forumiem rotos.lv, kurā guva informāciju, un pēc laika jau dabūja savu pirmo velosipēdu, ar ko trenēties. Jaunietis teic, ka ir lietas, ko viņš atbalsta, piemēram, parkūrs, bet ir arī lietas, ko nesaprot, piemēram, lēkšanu no pilsdrupām.