Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka siena, kas īslaicīgās aizturēšanas vietā atdala sanitāro mezglu, nav pietiekami augsta un pašreizējā situācija nenodrošina cilvēktiesības ieslodzītajam netraucēti no apkārtējo acīm nokārtot dabiskās vajadzības.
ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai BNS pavēstīja, ka pieteikumu, pēc kura bija ierosināta lieta, tiesā iesniedza tiesībsargs, uzsverot, ka likumā paredzētais norobežojums nenodrošina pietiekamu privātumu ieslodzītajam, proti, persona, kas apmeklē sanitāro mezglu, ir redzama citām kamerā esošajām personām. Tiesībsargs uzsver, ka šādi īslaicīgas aizturēšanas apstākļi uzskatāmi par cilvēka cieņu aizskarošiem.
Aizturēto personu turēšanas kārtības likums nosaka prasības Valsts policijas īslaicīgas aizturēšanas vietām. Likums noteic, ka kamerā jāierīko ūdensvadam pieslēgts sanitārais mezgls, kas no pārējās telpas ir norobežots ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus.
ST spriedumā norādījusi, ka to personu tiesības, kurām atņemta brīvība, atšķiras no brīvībā esošo personu tiesībām, proti, arī īslaicīga aizturēšana paredz noteiktus tiesību ierobežojumus un rada personai zināmas ciešanas.
Taču jāņem vērā arī tas, ka lielākajai daļai personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, brīvība nav atņemta uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata, tādēļ pret šīm personām var piemērot tikai tādus ierobežojumus, kas nepieciešami kriminālprocesuālo darbību veikšanai, kā arī kārtības un drošības uzturēšanai.
Tiesa atzina, ka apstrīdētās normas varētu skart sabiedrības drošības intereses, tomēr likumdevējs šādā aspektā norobežojošas sienas augstuma ierobežojumu nav pamatojis.
Pašreizējā situācijā sanitārais mezgls, lai arī kurās kameras vietās tas atrastos, parasti ir atdalīts tikai ar vienu norobežojošo sienu, un šādā gadījumā tas vienmēr būs pārredzams vismaz no vienas puses.
Satversmes tiesa atzina, ka šāda situācija pārkāpj minimālos cilvēktiesību aizsardzības standartus. Turklāt pārejas noteikumu norma pieļauj, ka šī situācija var turpināties vēl trīs gadus, lai gan sākotnēji likumā tika paredzēts, ka kamerām jābūt iekārtotām līdz 2008.gada 31.decembrim.
Tiesa norādīja, ka, nenodrošinot īslaicīgās aizturēšanas vietu atbilstību cilvēktiesību aizsardzības standartiem, valstij ilgtermiņā neizbēgami rodas arī citi izdevumi, proti, kompensāciju izmaksas, ko personai nacionālajā līmenī piešķir administratīvās tiesas, bet starptautiskajā līmenī – cilvēktiesību aizsardzības institūcijas.
ST atzina Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā noteikto - "ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus", - par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to šī norma turpmāk paredzēs, ka kamerā jāierīko ūdensvadam pieslēgts sanitārais mezgls, kas no pārējās telpas ir norobežots.
Likuma pārejas noteikumu apstrīdēto normu Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu valsts pamatdokumentam un spēku zaudējušu no 2012.gada 1.janvāra.