Latviešu viesstrādnieku skaits Lielbritānijā turpina augt

Latviešu skaits, kas reģistrējušies darbā Lielbritānijā, pretstatā, piemēram, poļu imigrantu skaitam, joprojām turpina palielināties, otrdien publicētā intervijā laikrakstā "Diena" uzsvēris Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Sopers.

"Mūsu aprēķini rāda, ka kopš 2007. gada apmēram 40 000 latviešu ir oficiāli reģistrējušies darbam Apvienotajā Karalistē, bet nav zināms, cik nav reģistrējušies un cik ir devušies atpakaļ. Šķiet, pretstatā poļu imigrantu skaita samazinājumam latviešu skaits joprojām pieaug," viņš norādījis.

Raksturojot Lielbritānijas imigrācijas politiku, vēstnieks norādījis, ka šī valsts vienmēr ir uzņēmusi imigrantus no dažādām pasaules valstīm, izveidojoties par multietnisku un multilingvālu sabiedrību. "Vairākums no mums domā, ka tā ir pozitīva lieta. Ne tikai Londona, bet arī citas britu pilsētas pārsteidz ar savu dzīvīgumu un radošumu, kas lielā mērā ir imigrantu ieguldījums," viņš atzinis.

Vienlaikus gan Sopers skaidrojis, ka līdz ar ekonomiskās situācijas maiņu un jauno valdību imigrācijas politika ir nedaudz mainījusies, tomēr šīs izmaiņas neietekmēs ES pilsoņus. Tāpat viņš norādījis, ka Lielbritānija bijusi viena no tām retajām valstīm, kas nav ieviesusi nekādus pagaidu ierobežojumus, sekojot principam, ka visiem ES pilsoņiem ir tiesības strādāt jebkur ES.

"Kad citas lielas ES dalībvalstis izlems atcelt savus ierobežojumus, tad latvieši varētu izlemt doties strādāt uz tām," minējis vēstnieks.

Savukārt attiecībā uz to valstu pilsoņiem, kas nav ES, jaunā Lielbritānijas imigrācijas politika ir tā sauktā uz punktiem balstītā sistēma, kas jau piemērota daudzās attīstītajās valstīs, piemēram, Jaunzēlandē. "I. un II. pakāpe ir augsti skoloti profesionāļi, kurus mēs vienmēr esam vēlējušies piesaistīt, jo tas nes labumu ekonomikai un zinātniskajai pētniecībai. Standarta pakāpe ir mazāk prasmīgi strādnieki, un tad ir tādas kategorijas kā studenti un īslaicīgi apmeklētāji un strādnieki. Tiks ieviests imigrantu skaita ierobežojums, kas tiks drīz paziņots, un jaunā politika tiks ieviesta no aprīļa," skaidrojis Sopers.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.