Trencis gatavs slaucīt lapas, probācijas dienests sola viņu uzmanīt īpaši

Dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā nule ar piespiedu darbu notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Ģirts Trencis soda izpildes laikā ir gatavs, piemēram, grābt lapas vai veikt citu sabiedriski derīgu darbu, savukārt probācijas dienests sola viņu uzmanīt īpaši.

Trencis aģentūrai BNS teica, ka ir cilvēks, kurš cīnās līdz galam, un pēc iepazīšanās ar spriedumu mēģināšot izmantot visas iespējas, lai cīnītos par savu taisnību. Ja to nevarēs Latvijā, būs jāvēršas Eiropas instancēs.

Bijušais Jūrmalas mērs saprot, ka Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams, bet viņš nebaidās no sabiedriskajiem darbiem. "Es nekad no darbiem neesmu baidījies, un tādēļ pirmais, ko darīšu, ir vērsīšos pie probācijas dienesta un vienošos par kārtību, kā šo sodu izciest, taču tas mani nekavē, lai cīnītos par taisnību," viņš klāstīja.

"Kādu vajadzēs, tādu strādāšu," uzsvēra savulaik ekonomiku studējušais un pašlaik uzņēmējdarbībā strādājošais Trencis un piebilda, ja vajadzēs, arī lapas esot gatavs grābt.

"Protams. Nu ziniet, Latvijā cilvēkiem ar augstāko izglītību nav lielāka dzīves sasnieguma, kā grābt lapas. Ja vajadzēs, grābšu arī lapas, nav problēmu. Gan domes darbā, gan pēc tam esmu pierādījis, ka strādāt protu," norādīja Trencis.

Viņš gan atzina, ka viņam būtu kauns, ja cilvēki soda izpildes laikā, nākot garām, rādītu uz viņu ar pirkstu. "Protams, ka būtu kauns, jo tāds jau bija šī soda mērķis - pazemot un graut reputāciju, taču, ja tāds sods ir nospriests, viņš ir jārespektē".

Trencis daudz skarbu vārdu veltīja tieši apelācijas instancei Rīgas apgabaltiesai, kuras noteikto sodu atstāja spēkā Augstākās tiesas Senāts. Daļa no Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem esot izturējušies aizspriedumaini, viena no tiesnesēm pat ņirgājusies un paudusi klaju nepatiku.

"Es pat baidos, ka bija pasūtījums, - nu ja viņam nevar iedot cietumsodu, iedodiet vismaz kaut ko pazemojošu. Šajā gadījumā ir sanācis, ka nekādu noziegumu neesmu pieļāvis, taču esmu saņēmis sodu un nosodījumu pēc pilnas programmas," viņš sacīja.

Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde aģentūrai BNS pastāstīja, ka vispārējā kārtība paredz, ka pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā probācijas klientam ir jāierodas atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai pieteikties soda izpildei.

Kad cilvēks pieteicies, viņš tiek iepazīstināts ar soda izpildes kārtību un to, kas viņam draud, ja sods netiks pildīts. Tiek noskaidrots, kāda ir notiesātā profesija, izglītība, kādas prasmes viņam piemīt, kāda ir pieredze un kāds ir viņa veselības stāvoklis.

Kad tas ir izdarīts, probācijas dienests attiecīgajā teritorijā izraugās piemērotāko darba devēju, un tiek sastādīts darba grafiks, pēc kura notiesātais strādā, savukārt probācijas dienesta darbinieks ierodas neplānoti darbavietā un regulāri sazinās ar darba devēju, lai kontrolētu, vai sods tiek pildīts.

Ja tiek konstatēts, ka notiesātais nestrādā, viņam tiek izteikts brīdinājums, un, ja tas nelīdz, probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu aizstāt šo sodu ar arestu.

Kādi darbi notiesātajam jāstrādā, ir atkarīgs no attiecīgās vietas, ar ko probācijas dienestam noslēgti līgumi jeb nodarbināšanas iespējām. Dienesta praksē ir bijuši daudz un dažādi gadījumi, kur notiesātie strādā, sākot ar teritorijas uzkopšanu un beidzot ar programmu pārinstalēšanu un teksta iztulkošanu.

Arī tā dēvētās baltās apkaklītes strādājušas visdažādākos darbus, tostarp fizisku.

Linde gan nav pētījusi, kādi tieši līgumi noslēgti ar darba devējiem Jūrmalā, taču viņa domā, ka darba iespējas ir visai plašas.

"Ja jūs runājat par konkrēto lietu, tai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Tas nozīmē, ka attiecībā uz šo klientu maksimāli tiks pievērsta mūsu uzmanība, lai mēs varētu pēc iespējas biežāk kontrolēt, vai viņš strādā vai ne. Nozīmīgs faktors būs darba devēja izraudzīšanas, lai mums nebūtu jāsaņem pārmetumi no sabiedrības, jo ir skaidrs, ka šis būs tas gadījums, kas pievērsīs pastiprinātu uzmanību, līdz ar to mēs vēlamies pierādīt, ka varam nodrošināt soda izpildi pietiekami augstā līmenī un sabiedrībai nav iemesla šaubīties par to, ka viņš šo sodu neizcietīs," viņa klāstīja.

Linde, atsaucoties uz fizisko personu datu aizsardzības likumu, norādīja, ka attiecībā uz jebkuru klientu netiek sniegta informācija, kur viņš strādā un kādos laikos sods tiek pildīts.

Cits sabiedrībā zināms notiesātais nelikumīgā zivju ķeršanā apsūdzētais toreizējais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe jau izcietis piespiedu darba sodu. Atsaucoties uz probācijas dienesta vadītāja teikto, Linde diplomātiski minēja: "Viņš darīja tehniskus darbus, un, ja jūs interesē, vai tas ietvēra arī darbu, kas prasa pārvietošanos un fizisku piepūli, tad jā, ietvēra."

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts nesen noraidīja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iepriekš aģentūru BNS informēja, ka izmeklēšanā noskaidrojies, ka toreizējais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apmēru un ir pretrunā ar likumā noteikto.