Šā gada desmit mēnešos 17 negadījumi darba vietā beigušies letāli, 121 bija ar smagām sekām, bet kopumā darbā cietuši vairāk nekā 860 cilvēku, liecina Valsts darba inspekcijas statistikas dati.
Apkopotā informācija parāda, ka vidēji 70 procentos nelaimes gadījumu vainīgs esot pats darbinieks – zina darba drošības prasības, bet tās neievēro vai strādā alkohola reibumā. Arī pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā secināts, ka gandrīz puse strādājošo, kam jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, to nedara.
"Citviet ar darba drošības, aizsardzības jautājumiem sāk iepazīstināt jau bērnudārzā, pie mums Latvijā diemžēl par to sāk aizdomāties tikai pēc gūtas traumas darba vietā. Bet izglītošanās procesu vajadzētu sākt jau no mazotnes, tas ļautu izvairīties no daudziem nelaimes gadījumiem darbā, jo cilvēkos būtu pārliecība, ka prasību ievērošanai ir nozīme," uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts darba aizsardzības jautājumos Ziedonis Antapsons.
Atspēlējas uz veselību
Viņš teic, ka, papētot dzīves ilgumu Latvijā un citās Eiropas valstīs, mūsu iedzīvotāju mūžs ir par vidēji 10 gadiem īsāks. "Un šai situācijai ir trīs cēloņi: Latvijā ir salīdzinoši zems dzīves līmenis – daudzi dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Otrs dzīves ilgumu ietekmējošais faktors ir alkoholisms – šajā pozīcijā mēs esam pirmajā trijniekā Eiropā. Un trešais iemesls – darba apstākļi. Un te nav runa tikai par kaitīgu darba vidi un aizsardzības prasību ignorēšanu, bet psiholoģiskiem apstākļiem."
Z. Antapsons teic, ka drošas darba vides jautājumu atstāšana novārtā atspēlējas ne tikai uz dzīves ilgumu, bet arī uz veselības stāvokli. "Pavērojot citu valstu tūristus, tie galvenokārt ir pensijas vecumu sasnieguši cilvēki, kam ir gana daudz enerģijas un spara atpūsties, ceļot. Bet kāda ir Latvijas iedzīvotāja – pensionāra – ikdiena? Sēžot poliklīnikas uzgaidāmajās telpās vai lielu daļu pensijas tērējot zālēm. Der atcerēties, ka negadījuma sekas darbā var parādīties ilgāku laiku pēc negadījuma, kā arī dažādas arodslimības tiek konstatētas pēc ilgiem darba gadiem."
Nelaimes gadījuma izmaksas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis arī akcentē: "Uzsākot darba gaitas, mēs darba devējam dodam savas profesionālās prasmes un zināšanas – viņš tās ekspluatē un gūst ienākumus. Bet darbinieks kā bezmaksas pielikumu nepievieno savu veselību un dzīvību. Tāpēc strādājošais ir tiesīgs prasīt, lai pret šīm vērtībām izturas ar lielu atbildību, nodrošinot normālus darba apstākļus. Protams, šā brīža ekonomiskā situācija, bezdarbs liek strādāt jebkādos apstākļos, lai tik varētu nopelnīt iztikai. Arī daudziem darba devējiem krīze iecirtusi robus sekmīgai uzņēmējdarbībai. Šādos apstākļos par darbinieku veselību piemirst. Mūsdienu uzņēmējs neizprot, ka darba drošība – tie nav lieki izdevumi, lai automātiski pildītu likumdošanas prasības. Tā ir neizbēgama maksājumu samazināšanās, jo vairs nav jāapmaksā slimības lapas, jāizjūt pēkšņs speciālistu trūkums." Darba drošības un vides veselības institūts aprēķinājis, ka viena nelaimes gadījuma izmaksas ir rēķināmas vairākos simtos latu.
***
UZZIŅAI
Vistraumatiskākās nozares:
- apstrādes rūpniecība (kopā 210 nelaimes gadījumu, smagi – 34, letāli – 3)
- transports un uzglabāšana (kopā 158, smags – 21, letāli – 2)
- vairumtidzniecība; mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (kopā: 83, smagi – 6, letāls – 1)
- valsts pārvalde un aizsardzība (kopā 82, smagi – 11, letālu nav)
- veselība un sociālā aprūpe (kopā 69, smagi – 5, letālu nav)
- būvniecība (kopā 64, smagi – 15, letāli – 4)
***
UZZIŅAI
Pētījumā Darba apstākļi un riski Latvijā secināts, ka tikai 41% Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir veikts darba vides riska novērtējums un sastādīts preventīvo pasākumu plāns. 24% darba devēju joprojām uzskata, ka neviens viņu uzņēmumā strādājošais nav pakļauts nevienam riska faktoram darba vietā; eksperti gan apgalvo, ka šādi uzskati ir aplami.
Cenšoties darba devējiem maksimāli atvieglot ar darba aizsardzības pasākumu ieviešanu saistītās darbības, Latvijas Darba devēju konfederācija ir izstrādājusi Elektronizētas darba vides risku novērtēšanas sistēmas pilotversiju. Šis elektroniskais rīks risku vērtēšanai uzņēmumos ir radīts, lai ātri, vienkārši un kvalitatīvi veiktu risku novērtēšanu un informētu nodarbinātos par to darba vietās pastāvošajiem riskiem. Sistēma drīz būs pieejama bez maksas ikvienam interesentam. Ar elektronizētās sistēmas palīdzību paredzēts uzlabot darba devēju un nodarbināto izpratni par darba vides riskiem darba vietās, tā samazinot dažādu risku iestāšanās varbūtību.