Komentāri / Aptur solu novākšanu Vērmanes dārzā
 

12 komentāri

HHe He
Pareizi, vajag tur visu nodedzināt naxren, tad bomži nenāks!!!! Axyjeli p!darasi! Cilvēkus terorizēt, tur jums policijas vienmēr pietiek, bet bomžus un narkomānus izdzenāt neesat spējīgi! Deģenerāti ne pārvaldnieki!
21.jūlijs, 17:01 Atbildēt
PPensis
Savulaik poliči nahrenizēja dārziņos magones - neēdīsiet magoņmaizītes jo kaut kādi atkarīgie magones lieto nu galīgi nepareizi. Necik sen poliči izplūca tantukam VISAS kaņepes jo varbūt tās ir narkotiskas. Rādās ka nekas nemainās - uz soliņa var apsēsties bomzis - demontēt. Kāds kaut ko lauž, nu arestējiet, par to tak muņiki saņem algu.
21.jūlijs, 17:15 Atbildēt
xxxxxxx
vai nav mulki?kur tad sedes vecaka paaudze,kur sedes mates ar berniem?nevar apkarot bomzus!kudras purva taisiet nometni,lai strada un pelna sev iztiku!pietiek telot zelsirdibu!
21.jūlijs, 17:42 Atbildēt
IInta
Žogu apkārt un pašvaldības policija atsledz/ aizslēdz no rīta & pirms tumsas...
Tik vien. Par šiko huļigānismu taču kāds sods ar laikam taču vēl pasatāv....
Jeb tagad visi poliči tikai "'domu policistus tēlos?
:(?
21.jūlijs, 18:20 Atbildēt
PPareizs lēmums
Pareizi ! Kā tad bez soliem skaistais geju salidojums un orģijas !
21.jūlijs, 18:23 Atbildēt
ŽŽoriks Vartanovs
Jaunajiem Rīgas saimniekiem vajadzētu parkus noasvaltēt sacelt debeskrāpjus nav parku nav problēmu. Cik naudas ieekonomēs.
21.jūlijs, 18:49 Atbildēt
RResnā berta
Pilnīgi piekrītu parku vietā lielveikalus
21.jūlijs, 18:55 Atbildēt
mmurgs
nu bet kam tad ir tie parazīti pašvaldības policija,tikai kuņģus audzēt
21.jūlijs, 19:11 Atbildēt
DDns
Aizputē nav labāk - pensionāri uztaisīja avotiņu, iekopa apkārtni, bet vietējie jaunieši tur visu salauž un piemēslo.
21.jūlijs, 19:34 Atbildēt
RRisinājums vienkāršs
Vērmanes dārzam ir žogs visapkārt. Tad kas traucē policistiem vakarā ar suņiem izstaigāt parku un uz nakti aizslēgt. Tagad tak vasara , nav jāterorizē un jāsoda komandantstundas pārkāpējus.
21.jūlijs, 23:54 Atbildēt
QQuis feret aurea aqua
Izlasīju publiski pausto un vēl noklausījos ar audio vēstījuma mapi papildināto publiski pausto info:
www.lsm.lv/raksts/zi..za-estrades.a413733/
Tad atmiņā uzausa šīs nedēļas otrdienas atmosfēra, kad pati senās Rīgas sirds Doma laukumā bija pārtapusi par Hābsburgu lv.wikipedia.org/wik..%81bsburgu_monarhija laikmeta Vīni ar izcili piemeklētiem Austroungārijas galma personāžiem, kur vieni no pasaulē atzītākajiem filmdariem, bija saaicinājuši plašu publiku filmēties. Tāpat atmiņā iespiedusies labo ziņu galva TV ekrānā atklāja, ka tas esot ļoti liels ieguvums Rīgas atpazīstamībai un esot izaicinājums ekonomiskās situācijas uzlabošanai un finansējuma piešķiršanai Filmu fondam utt.
Ieslēdzu savu iztēli un ap Vērmanīša estrādi faktiski esošo situāciju, man, kā radoši pragmatiskai personai, uzbūrās sekojoša, vismaz īsfilmai cienīga aina…
Iedomājieties – nav jābrauc uz rēgu pilsētu Lietuvā, nav pat jābrauc uz Tukuma pusē esošo Cinevillu, vai Bīrona laiku Jelgavas vai Rundāles pili, jo tepat Vērmanī ir pasaules vēsturiskā mantojuma UNESCO aizgādībā esošajā pilsētas vēsturiskajā centrā ir pilnīgi ideāli ekipēta vieta maniakālai šausmenītei ar WC tēmas cienīgiem elementiem…
Arī atbilstošiem masu skatiem publika nav īpaši jāgrimmē, jo tā atrodas tepat un tagad - uz vietas Vērmanī, pati no sevis jau itin dabiski sagrimmējusies, atbilstošos ietērpos un iegājusi aitentiski autentiskos tēlos bez īpašiem filmas režisora, operatora un galvenā mākslinieka norādījumiem un lomu sadales…
Žanra aktualitātes tēlainie uzsvari un autentiskās vides kopainas raksturojuma uzburšanai filmas producentam nav jātērē ne centa…
Kopumā tas viss, iespējams, salīdzinot ar Bolivudas mēroga vajadzībām un pieejamo finanšu nebijušo plašuma vērienu liekas kā mazs, bet iespējami vismaz kaut kam derīgs kinostudijas filmas gabaliņš…

Scenārijs veidots tā, ka filmas pamata sižeta līniju veido galvenā varoņa - kāda pilsētas dienesta klerka – noguruša savu iekšējā pretrunu un pretmetu cīņā starp personīgo pašizpausmi, saviem amata pienākumiem, kas paredz būt informētam un regulāri sekot parkā un estrādes apkārtnē notiekošajam. Līdzīgi kā senās Ēģiptes faraonu laikos rakstveži pārzināja pilsētu un valsts lietas un glabāja vērtīgās ziņas tikai sev saprotamos papirusa ruļlos, arī mūsu dienās klerka pienākumos ietilpa veikt parkā visa notiekošā uzraudzības un kontroles procesus, nodrošināt ikdienas pārraudzību pilsētas vadības vārdā, tostarp fiksēt dienas un nakts aizsegā notikušos notikumus, kā arī ņemt uzskaitē atšķirīgā dzīves stila piekritēju radītos grafiti šedevrus, atstāto šķirojamo atkritumu un izkārnījumu masas kubikmetrus, uzskaitīt un fiksēt ik dienu, ik nedēļu un ik mēnesi strādnieku paveikto, kādu nelaimīgo pelt piecērtot ar savu kājiņu pie zemes, vai visnotaļ labvēlīgi apveltīt ar kādu uzslavu, lai varētu tiem izmaksāt tiem atvēlēto algu, piespriestu rīkstes vai sūtītu mokpilnā ceļā ārpus savas labvēlības.
Klerka prātā bija ieperinājusies uzmācīga, lai arī pagaidām tikai aptuvena nojausma par to, kādai jāizskatās viņa ideālajai mazajai pasaulītei, kurā viņš varētu atļauties vienkārši būt, domājot un prātojot tikai atzītam rakstvedim piedienīgas gudras, ļoti noderīgas un labas domas, kamēr seši, nē - labāk astoņi (ja nu kādu pēkšni ķer trieka vai spēku apsīkums) nesēji pārvietotu viņa miesas cēli sēžam nestuvēs uz cēlkoka krēsla ar apzeltītem kokgriezumiem rotātātām kolonnām, plīvurīgā baldehīnā austu, ziedu izrotātu un gaisīgu smaržu iesvaidītu, ap nestuvju kolonnām apvītu priekškaru, kas ļautu viņam patverties no apkārtējo pārllieku uzmācīgajiem skatiemiem aiz vienmēr klāt esošajiem papirusu rakstu tīstokļiem.

Vēl, ik pa brīdim, līdzīgi kā katru uzcītīgu rakstvedi senās Ēģiptes norieta fāzē, mums jau zināmo galveno varoni nodarbināja prātojumi par to, vai tiešām visiem strādniekiem ir vajadzīga atpūta un vai tā tiešām pienākas katru septīto vai tomēr tā labāk tikai katru desmito dienu? Viņa uzacis satraukti satuvinājās, acu skatiens bezpersoniski, toties dziļdomīgi, ieslīdēja tālē, laiski prātojot uz kā rēķina un cik varētu ietaupīt, izpatīkot visam paša faraona galmam, un kāpēc strādniekam vispār vajadzīga alga, atpūta, pavalgs, ūdens ķesele un kāds vadmalas vai ādas gabals?

It kā samierinādamies ar parka estrādē, pilsētā un valstī notiekošo, par atkritumu savākšanu, sašķirošanu un paveiktā precīzu uzskaiti, atbildīgais klerks ilgstoši nespēj saņemties liktenīgajiem pāris telefona zvaniem policijai un citu atbildīgo pilsētas dienestu vietvalžiem, jo viņš pats tā arī nespēja sevi saprast - vai jūt žēlumu, bailes vai naidu pret nakts uzdzīves piekritējiem un bez pajumtes palikušajiem grūtdieņiem, pats nemaz neapzinoties, ka, ņemot vērā pasaules globālās sasilšanas tendences un klimata pārmaiņu izaicinājumus, nakts rēgu preparātus salietojusies publika patiesībā jūtas itin labi uz parka estrādes skatuves dēļiem. Tie, iedomājoties sevi par smagā metāla un rokzvaigznēm, nu skaļi centās paust sava dzīves stila izvēli ar konkrētām pašrealizācijas izpausmēm, pārvietojot un demolējot tukšās, neatnākušo skatītāju solu rindas, un, itin naski pārvietodami solu metālisko kāju smagumu, pat nebūdami mikži vai ciklopi. Tas laikam ir loģiski, ka tiem nevilšus sanāca uzbūvēt dabisko vajadzību kārtošanas torņus un arī plakanākas būves turpat līdzās nabaga estrādes nepieejamo WC novietņu slēgiem…
Neviens jau tā īsti nekad neuzzinās un pat necentīsies to darīt – bija, nebija, kur tos labumus likt, vai vienkārši nepaspēja nolikt vai nolekt un vai tie izdaudzinātie labumi bija vispār…
“Lai par to galvu lauza faraona un viņa virspriesteru konsīlijs savās slepenajās un ne tik slepenajās sapulcēs. Galvenais, lai varu kalpot mierā,” nodomāja klerks, turpinādams novērot un rūpīgi piefiksēt ap parka estrādi notiekošos procesus…
Tāpat nemaz neko nezinot, un pat nenojaušot, par tādu vispasaules organizāciju kā UNESCO, un ka šīs, it kā šķietami netiklās, darbības risinās visu laikmetu un visādu veidu publikas ārējo un iekšējo pasauļu vēsturiskajā mantojuma teritorijā un mistiskās organizācijas aizsardzībā esošajā pilsētas vēsturiskajā centrā, savu izvēlētā dzīvesstila piekritību pasvītrojot ar regulāru krūmu izraušanu un izmētāšanu pa tuvējo apkārtni…
Galvenais varonis, kā vēlāk pats stāsta savā intervijā, regulāri jau vakaros, kamēr vēl ārā gaišs, sāk vērot parkā notiekošo. Tumsai pārsteidzot gaismu, dažreiz līdz pašam saules lēktam, viņš rūpīgi turpina vērot un fiksēt parka estrādes un tās tuvumā notiekošās izdarības un procesus. Baidoties tikt epizožu un masu skatu varoņu pamanītam, nedod Die’s atpazītam vai kā savādāk iezīmētam, viņš labprāt atkal sagaida gaismu, būdams tepat un tagad, tā arī pats nekad nenosveras par labu pāris liktenīgajiem telefona zvaniem…
Cita dzīvesstila piekritēju pilsoniskās sabiedrības daļa it kā rūgst un nesamierinās ar nakts aizsegā ap parka estrādi regulāri notiekošajiem ļembastiem. Realizējot slepenu UNESCO misijas plānu, kādu dienu šaurā sabiedrības lokā ar zināmu segvārdu apveltītā aģente nofotogrāfē un izliek sociālajos tīklos nu jau klerkam ierastās, toties labi zināmās un ar patiesu klerka rūpību piefiksētās parka saullēkta ainiņas. Nejauši tiek atklāts arī galvenā varoņa rūpīgi slēptais parkā ierīkotais slēpnis un pieprasīts publisks skaidrojums par klerka neziņošanu un iecietību pret regulārajām nekārtībām. Intervijā galvenais varonis vaļsirdīgi atzīstas, ka laikam tomēr būs jāizstāsta par saviem ilgstošajiem novērojumiem policijai un faraona vietvalžiem un, iespējams, pat pašam faraonam, ar kuru viņu saista liegas partijas saites. Visiem pēkšņi kļūst zināms noslēpums, ka patiesībā slēpnis nemaz neesot bijis tik ērts, kā citiem tas varētu šķist. Tāpēc, klerkaprāt, labāk būtu ierīkojamas mūsdienīgas, epidēmiju laikmeta garam atbilstošas bezvadu nakts redzamības infrasarkano staru uztverošas novērošanas kameras ar īpašiem kustību sensoriem, lai turpmāk visu parkā notiekošo un arī nenotiekošo varētu vērot un piefiksēt jau pilnīgi oficiāli, iespējams pat ar jaudīgu izsekošanas dronu palīdzību, nevienam neafišējot savu patieso klātbūtni vai prombūtni…
Filmas beigās ir tuksneša skati…
Pagaidām tādā gaismā un virzībā redzu laikmetu un gadsimtu ilgtspējībā pagaidām nepārspēto, bet šobrīd tuksneša virzienā Virspriesteru virzīto, pagaidām vēl soļojošo kamieļu karavānu, kur kamieļi pa pāriem stiepj sveķainus, senus ar darvu notrieptus skuju koku dēļus, zem kuriem no tuksneša svelmes paslēpti daži puspilni ūdens toveri.
Tuksneša malā malā varot dzirdēt it kā attālu zvanu šķindoņu, bet pilsētas krodziņos jau baumo un mēļo par kādu labi apsargātu feniķiešu zelta karavānu, kur kamieļi knapi dveš un viņu kājas ļogās no zelta maisu smaguma. Tik pamatīgi apkrauta esot, ka septiņreiz garāka par Virspriesteru vadīto, tā lēni lēnām virzās uz pilsētu pretī tai pašai Virspriesteru raidītai karavānai, kura izslāpusi un izsalkusi dodas tieši tuksnesim rīklē, sev vēl nezināmā virzienā. Drīz, drīz jau jābūt tam brīdim, kad abām karavānām būtu jāsastopas. Kāda tā būs, kur tā būs - to rādīs laiks. Nekad nevar zināt, kuru slāpes pirmo pieveiks…

Pagaidām zināms tikai tas, ka tuksnesis tikai šķietami ir tuksnesis, un tas patiesi atdzīvojas tumsā.
Iespējams, ka tikai tumsas laiks atklās – kura karavāna sastopoties vai nesastopities tuksnesī nokļus līdz savam ceļamērķim un tikai tad varēs spriest – kas spēcīgāks - ūdens vai zelts.

Vai nebūtu labāk tomēr Vērmanīša gadījumā iztikt bez finansējuma piesaistes caur filmu uzņemšanu?
Kā un cik ātri aizdegas un nodeg mežs, mēs visi šosezon jau redzējām un daži arī dabūja izjutst uz savas ādas...
Kur parasti paliek likteņa varā mūsu valstī un pilsētā pamestas vēsturisko un ne tik vēsturisko būvju ēkas? Diemžēl tās nereti dažās minūtēs aprij sarkanais gailis....

Varbūt uzreiz rīkoties praātīgāk, kamēr Vermanes dārza estrādi var saglabāt kā vienotu veselumu vēl kādus dažus gadsimtus.

Domāju ugunsdrošības un veselības inspekcijai arī būtu ko p[iebilst šai sakarā...

Kā domājat Jūs?
22.jūlijs, 8:19 Atbildēt
IInta
DIENAS CITĀTS
Vispirms bija ziņa, ka uzdzīvotāju dēļ Rīgas dome ir gatava izvākt visus soliņus no Vērmanes parka. Ik rītu uz soliņiem un starp soliņiem redzamas atkritumu kaudzes, bet krūmos – piedodiet, sūdu čupas. Nu, ko, lai nevienam parkā nebūtu kārdinājuma ēst un fekalizēties, Rīgas priekšnieki izdomāja, ka jāaizvāc soliņi. Izvāca ceturtdaļu. Bet tad attapās: kāds parks bez soliņiem?! Tos mēs sakopsim un atdosim parkam atpakaļ vēl smukākus! Laikam saprata, ka nakts uzdzīvotāji no Vērmanes parka aizrāpos līdz Tērbatas ielas zaļajām kabatām, sarīkos tur miskasti un izlauzīs stabiņus. Bet varbūt RD plāns ir vēl rafinētāks?! Salikt soliņu vietā stabiņus – lai uzdzīvotāji saprot, ar ko viņiem darīšana! Ar progresīvajiem deputātiem! Lai sēž uz stabiņiem, aunapieres!
- Elita Veidemane
22.jūlijs, 13:56 Atbildēt