Neraugoties uz samazināto finansējumu Jaunsardzei, Rēzeknes novada Lūznavas pagasta iedzīvotājs un instruktors Ivars Kļaviņš cenšas pasākumus noorganizēt, meklējot iespējas citur.
Viņš ar saviem skolēniem piedalās dažādos pasākumos – Preiļu čempionātā, Līvānu nakts orientēšanās pasākumos pēdējā skolas dienā, jaunsargu nometnē Alūksnē un citur. I. Kļaviņš ir pateicīgs pašvaldībai, kura ļoti daudz palīdz.
Jaunieši par skolotāju ir sajūsmā. "Viņš ir foršs! Ļoti izpalīdzīgs, saprotošs, labsirdīgs, kopā var pasmieties. Mūs vienmēr mudina un uzmundrina," cits caur citu stāsta Lūznavā dzīvojošie jaunieši.
Jaunsardzes entuziasts I. Kļaviņš, kurš jau kopš 1996. gada nodarbojas ar jauniešu militāri patriotisko audzināšanu, šogad skolo 138 jaunsargus gan Lūznavā, gan blakus esošajā Maltas pagastā. "Gribas savējiem iedot visu, cik var, jo laukos nav tādu iespēju kā pilsētā. Darbošanās organizācijā ļauj pārliecināties arī par saviem spēkiem un saprast, vai militārā jomā ir pareizā izvēle nākotnei. Ir jāmāca dzimtenes mīlestība un jārada priekšstats par armiju," uzsver instruktors.
Finansējuma samazināšana Jaunsardzei 2011. gadā vēl par 13% ir vēl viena no iespējām taupīt valsts budžeta līdzekļus, norādīts valsts funkciju auditoru ziņojumā.
Bet līdzekļu samazinājums nozīmētu šīs organizācijas likvidēšanu, jo jau tagad to skārušas lielas pārmaiņas: 2008. gadā Jaunsardzes departamenta finansējums bija 2 375 850 latu, taču šogad tas ir 409 000 latu, tas ir milzu samazinājums – 78%. Tikai 30 753 lati paredzēti pasākumu organizēšanai. Sarēķinot kopējo jaunsargu skaitu valstī, uz katru sanāk vien seši lati. Ar šādu summu pietiek labi ja vienai dienai. Tāpēc likumsakarīga ir statistika, kas liecina: 2009. gadā bija organizēti 1776 pasākumi, bet šogad tie vairs ir mazāk par 500.
"Zūd skolēnu motivācija iesaistīties Jaunsardzē, jo tradicionāli šajā kustībā organizē aizraujošas aktivitātes brīvā dabā ar tūrisma, alpīnisma, izdzīvošanas un militāro iemaņu elementiem. Turklāt jāuzsver, ka šī ir vienīgā organizācija Latvijā, kas, sadarbojoties ar mācību iestādēm, valsts līmenī īsteno jauniešu patriotisko audzināšanu. Tā ļauj skolēniem saturīgi pavadīt brīvo laiku, kas ir ļoti būtiski – īpaši laukos. Tur šādas iespējas ir samazinājusi krīze," Neatkarīgajai saka Aizsardzības ministrijas (AM) preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne.
Krietni ir paretināts arī jaunsardzes instruktoru skaits. Tagad visā Latvijā atlikuši tikai 22 speciālisti, bet 2008. gadā bija 98. Krīzes ietekmē sarucis arī pašu jaunsargu skaits – 2009. gadā to rindās bija 7273 biedri, savukārt šogad nodarbības apmeklē vien 5005.
***
VIEDOKĻI
Agita, mācās 11. klasē:
– Jaunsardzē aktīvi darbojos divus gadus. Te, laukos, nav ko darīt, tādēļ nolēmu savas intereses izpaust šeit. Esmu apguvusi izdzīvošanu un tūrismu. Pieļauju, ka savu nākotni varētu saistīt ar militāro jomu.
Modris, mācās 1. kursā:
– Jau kopš 4. klases esmu jaunsargos. Ļoti interesantas nodarbības. Domāju, ka varētu iesaistīties Robežsardzē. Pēc skolas, iespējams, centīšos tur iekļūt.
Edgars, mācās 12. klasē:
– Jaunsardzē iesaistījos pirms sešiem gadiem. Man patīk tūrisms un visas sacensības, kas notiek. Varu apgūt noderīgas lietas, piemēram, orientēšanos. Jaunsardze ir ļoti vajadzīga, lai lietderīgi varētu pavadīt brīvo laiku.
Žanis, mācās 3. kursā:
– Organizācijā darbojos piecus gadus. Iespaidojoties no Jaunsardzes, esmu uzrakstījis iesniegumu Robežsardzei. Man patīk viss militārais – zināšanas par ieročiem, pareizais režīms, fiziskā sagatavotība. Arī topogrāfija un orientēšanās.