Pirmdiena, 20.maijs

redeem Salvis, Selva, Venta

arrow_right_alt Latvijā

Jēkabpils "Zilais koris" uzdāvina aprūpes centram busiņu

Gadu pēc televīzijas šova Koru kari 2, kurā piedalījās arī Jēkabpils Zilās upes koris, ir piepildījies gan koristu, gan dienas aprūpes centra Rosme iemītnieku sapnis. Proti, cilvēki ar kustību traucējumiem saņēmuši jaunu, speciāli aprīkotu mikroautobusu.

Atgādināsim, ka Jēkabpils Zilās upes koris muzikālo sacensību sāka ar apņemšanos skatītāju telefonbalsojumos saziedoto naudu veltīt moderna, speciāli aprīkota autobusa iegādei Jēkabpils sociālā dienesta aprūpes centram. Televīzijas skatītāji šova laikā bija sazvanījuši 3336,91 latu, bet Jēkabpils dome papildus vēl atvēlēja 11 700 latus. Saliekot naudu kopā, ir nopirkts 2008. gada izlaiduma Fiat–Ducato mikroautobuss ar deviņām sēdvietām. Busiņš pārbūvēts, ierīkojot tajā visām drošības prasībām atbilstošu ratiņkrēslu pacēlāju. Sarūpēta arī speciāla ierīce, ar kuras palīdzību cilvēkus var pārvietot pa kāpnēm. Šo tehniku, sazinoties ar Sociālo dienestu, varēs izmantot arī citi pilsētas iedzīvotāji, kuriem ir kustību traucējumi.

Vēl pirms gada savu sapņu busiņu Rosmes apmeklētāji zīmēja uz plakātiem, atbalstot kora dalībniekus šova laikā. Vēlot labu ceļavēju ar dziesmu Ripo, busiņ, ripo, vecais draugs, braucamo pie aprūpes centra sagaidīja Zilās upes kora dalībnieki.

"Esam ļoti, ļoti priecīgi, arī Aigars Grāvers sūta sveicienus. Atcerieties: toreiz cīnījāmies kā velni! Šodien aizmirsies, kā šova laikā negulējām naktis un uztraucāmies, bet tas tiešām bija tā vērts!" sacīja kora diriģente Sandra Zalāne.

"Jauns transporta līdzeklis centram ir ļoti nepieciešams, jo iepriekšējais braucamais jau novecojis un nolietojies. Turklāt vecais bija tikai ar trim sēdvietām, nebija ne pacēlāja, ne drošības jostu. Arī iekāpšana bija grūta," stāsta aprūpes centra vadītāja Ilona Rubiķe.

Ik rītu autobuss dodas pie astoņiem cilvēkiem uz mājām, lai aizvizinātu viņus uz aprūpes centru, kur tie pavada dienu, apstrādājot koku, darinot rokdarbus vai rīkojoties ar datoriem. Tādējādi ļaudis ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem pavada laiku sabiedrībā, nevis sava dzīvokļa šaurībā.