Lielākā daļa jeb 68 procenti uzņēmumu tuvākā gada laikā neplāno pārskatīt algu apmēru, bet atstāt to pašreizējā līmenī, secināts starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījumā.
Līdz ar to aktuāls joprojām būs emigrācijas jautājums un darbaspēka aizplūšana uz rietumvalstīm, jo tur pat mazkvalificēta darba darītāji var nopelnīt trīs četras reizes vairāk nekā Latvijā.
Lai arī eksperti norāda, ka recesijas zemākais punkts Latvijā tika sasniegts pērnā gada nogalē un ekonomika maz pamazām atlabst, uzņēmumu aptauja liecina, ka vismaz divi procenti darba devēju prognozē, kā arī nākamgad algas strādājošajiem būs jāsamazina. Tomēr pētījumā parādās arī kāda pozitīva iezīme – saviem darbiniekiem atalgojumu kaut nedaudz, bet palielināt – vidēji par septiņiem procentiem, plāno 30 procenti uzņēmumu. Taču šis prognozētais algas pieaugums gaidāms vien atsevišķās darbinieku kategorijās – uz darba samaksas pieaugumu var cerēt augsta līmeņa speciālisti un tie, kas uzrādīs vislielāko darba ražīgumu.
Viens paveic triju darbu
Hay Group atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode uzsver: "Viens no pozitīvajiem ieguvumiem, ko Latvijas ekonomika guvusi krīzes rezultātā, ir darba ražīguma pieaugums. Tika optimizēti procesi uzņēmumā, samazināta organizāciju iekšējā birokrātija, izveidota labāka darba organizācija un samazinātas personāla izmaksas, palielinot darbaspēka efektivitāti. Organizācijas izmanto cilvēkresursus maksimāli efektīvi, un nereti viena cilvēka pienesums ir par agrākajiem trijiem."
Viņa arī stāsta, ka salīdzinot ar līdzšinējiem gadiem, 2010. gadā lielākajā daļā uzņēmumu – 94 procentos – ir ieviesta atalgojuma sistēma ar fiksēto un mainīgo atlīdzības daļu. Mainīgo atalgojuma daļu veido dažādi īstermiņa bonusi – mēneša, kvartāla, gada prēmijas un peļņas daļas. Tās ieviestas, lai motivētu darbiniekus sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus. Taču 2009. gads, raugoties pēc uzņēmumu finansiālajiem rādītājiem, bija vissliktākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Tāpēc prēmijas par rezultātiem bija viszemākās, jo lielākajā daļā organizāciju netika sasniegti uzņēmumu izvirzītie mērķi.
Atalgojums reģionos izlīdzinās
"Darbinieku sniegumu vismaz reizi gadā izvērtē visas Hay Group pētījumā aptaujātās organizācijas. Šodienas tirgus situācijā uzņēmumi nemitīgi izvērtē, cik efektīvi tiek izmantoti cilvēkresursi, un galvenais vērtēšanas kritērijs ir darbinieka sasniegtie rezultāti. 30 procentiem organizāciju ir parādījušies ilgtermiņa darbinieku motivācijas plāni, kas nebija raksturīgi līdzšinējiem gadiem. Tiek veidoti ilgtermiņa bonusu plāni 3–5 vai pat 10 gadiem, kas paredz atlīdzību par darbinieka ilgtermiņa sniegumu ar prēmijām, kompānijas akcijām un uzkrājumu programmām. Darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labus darbiniekus ilgtermiņā," norāda L. Rode.
Ieskicējot labāk apmaksātās profesijas, pētījumā secināts – līdzīgi kā iepriekš vislabāk apmaksātā amatu saime ir informācijas tehnoloģijas, tai seko pārdošanas amatu saime, un trijotnē joprojām turas finanšu un grāmatvedības saimes amati. Ceturto vietu atalgojuma ziņā ieņem loģistikas amati. Vērtējot pa reģioniem, viszemākais atalgojums joprojām ir Latgalē, bet augstākais – galvaspilsētā, taču tirgū vērojama tendence, ka ar katru gadu atalgojums Rīgā un reģionos arvien vairāk izlīdzinās.
Interesē ārvalstu darba tirgus
Pētījums arī apliecina, ka pagaidām, 2010. gadā, darba vietu skaits kopumā nepieaug un personāla apmaiņas dinamika ir ļoti zema. Tāpēc darbspējīgiem un strādātgribošiem ļaudīm joprojām interesants ir ārvalstu darba tirgus, turklāt Latvijā ir kopumā zemākās algas Baltijas valstīs (bet visdārgākā dzīvošana – liecina Šveices bankas UBS jaunākais pētījums), arī salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm un Krieviju, algu ziņā mēs esam apakšgalā.
"Joprojām mūsu mazkvalificētam darbaspēkam ir lielāka motivācija emigrēt, jo, piemēram, Vācijā vai Francijā mazkvalificēta darba darītājs saņem trīs līdz četras reizes lielāku atalgojumu, nekā strādājot Latvijā. Tāpat kā līdzšinējos gados, mūsu strādnieki brauc uz Īriju, Lielbritāniju, Norvēģiju un ASV. Jauni darba meklējumu galamērķi ir Beļģija, Dānija un Nīderlande. Meklējot darbu augstā amatā citās valstīs, jāņem vērā, ka Latvijas izglītība un darba pieredze tiek augstu novērtēta Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā un pārējās Vidusāzijas valstīs. Savukārt tiem, kas izvēlas darba gaitas turpināt rietumvalstīs, visticamāk, karjeru nāksies būvēt no jauna un samierināties ar zemāku amatu nekā līdz šim Latvijā, šeit iegūtā kvalifikācija tur vispirms ir sūri grūti jāpierāda," novērojusi L. Rode.