Kur liek atkritumus apmēram 6000 jēkabpiliešu, kuri līdz šim pamanījušies atbrīvoties no savas sadzīves šmuces, ar pašvaldības atkritumu apsaimniekotāju līgumu neslēdzot un nemaksājot par atkritumu savākšanu un izvešanu?
Atbildi Neatkarīgajai sniedz SIA Jēkabpils pakalpojumi (JP), kura cer, ka nelegālie mēslotāji līgumus par atkritumu izvešanu tomēr būs spiesti noslēgt, jo turpmāk no iedzīvotājiem atkritumi tiks pieņemti tikai īpašos, marķētos, maisos.
Viena maisa vietā desmit
"Speciālie atkritumu maisi klientiem tiks izsniegti uzreiz visam nākamajam gadam, paredzot vienu 100 litru ietilpības maisu mēnesī. Maisus izsniegs, sākot ar novembri, katram jēkabpilietim, kurš atnāks noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu 2011. gadā," Neatkarīgajai stāsta SIA Jēkabpils pakalpojumi klientu apkalpošanas operatore Inita Zaķe. Ja klients vēlēsies izvest lielāku daudzumu atkritumu, tad varot noslēgt līgumu par atkritumu izvešanu divreiz mēnesī. Blakus maisus neesot paredzēts vākt, bet, ja iedzīvotājs vēlēsies, par papildu samaksu tos savāks. Jēkabpils pilsētas domes speciālisti un Jēkabpils pakalpojumi cer, ka tas palīdzēs uzturēt kārtību pilsētā. Operatore skaidro, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi paredz – viens privātmājas iedzīvotājs mēnesī "rada" 50 litru atkritumu, un par to jāmaksā nepilni 30 santīmi. Taču daļa iedzīvotāju šādus līgumus nav slēguši vispār, bet daļa noslēdz tikai par sevi, nevis visiem iedzīvotājiem, kas mitinās konkrētajā privātmājā. Rezultātā saražoto atkritumu skaits ir krietni lielāks par 50 litriem mēnesī. SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Gunārs Spalis norāda, ka šogad samazinājies gan fizisko, gan juridisko personu skaits, kuras noslēgušas līgumus par atkritumu izvešanu, līdz ar ko mazāk arī maksājumu, bet ne atkritumu. Bieži ir gadījumi, kad privātmājā līgumu par atkritumu savākšanu noslēdz viens cilvēks, bet tajā dzīvo vairāki, un veidojas pārpildītie konteineri.
Grēko arī uzņēmumi
I. Zaķe norāda, ka no 2500 Jēkabpilī esošajām privātmājām līgumi par atkritumu izvešanu šogad noslēgti ar 1923 privātmājām. 577 jēkabpiliešu mājīpašumos tas nav izdarīts. Pēc JP aprēķiniem, apmēram 6000 iedzīvotāju, kuru dzīvesvieta deklarēta Jēkabpilī, nemaksā par atkritumu savākšanu un izvešanu. Pieaudzis arī uzņēmumu – pakalpojumu sniedzēju – īpatsvars, kuri ar JP neslēdz līgumus par atkritumu izvešanu, bet savus atkritumus izber kopējos daudzdzīvokļu namu konteineros, kad par tiem daļēji samaksā namu pārvaldes klienti, bet daļa tiek izvesta par pašvaldības līdzekļiem. Lielie konteineri ātri piepildās, turklāt neskaitāmās vietās pilsētā atkal un atkal izaug nelegālās atkritumu kaudzes. Pēdējā gadā Jēkabpilī saražoti 3670 kubikmetru bezsaimnieka atkritumu, par kuru savākšanu neviens nav samaksājis. Turklāt vēl piecus procentus no visiem atkritumiem pilsētas teritorijā nelegāli nogādā arī apkārtējo novadu vai ciematu iedzīvotāji. Lielās talkas dienā vien piepilsētas mežu nelegālajās izgāztuvēs savākti 380 kubikmetru atkritumu.
"Varbūt pilsētas kontroles mehānismam – kārtībniekiem – vairāk vajadzētu strādāt. Pagaidām kārtībnieki var tikai aizrādīt, brīdināt, kā arī uzaicināt slēgt līgumus, taču nevar sastādīt protokolu, ko var Valsts policijas pārstāvis, kuru JP mēdz pieaicināt palīgos. G. Spalis stāsta, ka nav reti gadījumi, kad pie atkritumu savākšanas līguma neslēdzēja ierodas policists.
Jo vairāk šķiro, jo mazāk maksā
SIA Jēkabpils pakalpojumi pašlaik izmanto Plaušukalna izgāztuvi, ko paši arī apsaimnieko, bet pēc gada darbu uzsāks Dziļās Vādas atkritumu poligons Mežārē.
"Tur katru mašīnu ar atkritumiem nosvērs. Arī minētie maisi tiks nosvērti un par tiem maksās operators – minētais uzņēmums no saviem līdzekļiem. Iedzīvotājs vairs nemaksās, jo no viņa jau esam šos atkritumus savākuši," skaidro JP valdes priekšsēdētājs G. Spalis. JP turpinās jau pirms astoņiem gadiem aizsākto atkritumu šķirošanas veicināšanu. "Jo vairāk sašķirosim, jo mazāk aizvedīsim uz izgāztuvi vai poligonu, tā rezultātā iedzīvotājiem būs mazāk jāmaksā," sacīja G. Spalis. Pašlaik uzņēmums sašķiro apmēram 10–12% atkritumu. "Plānojam, ka, tāpat kā Ziemeļvidzemē, sašķirosim 25%, varbūt pat 30% atkritumu. Ietaupīti tādējādi būs lieli līdzekļi, mazāks slogs būs arī iedzīvotāju maciņiem. Uzņēmums ir pasūtījis arī četrus tā sauktos zvanus, kuros būs jāmet PET un stikla pudeles. Tie ir ietilpīgi, un iedzīvotājiem nav iespējams tos apgāzt vai piepildīt ar cita veida nestandarta atkritumiem," stāsta G. Spalis.
