Latvijā izpērk griķus un miltus

Pēc tam, kad pircēju ausīs nākušas ziņas par griķu gaidāmo sadārdzināšanos, strauji ir tukšojušies veikalu plaukti – atsevišķās vietās griķi pirkti pat trīsreiz vairāk nekā parasti. Gatavojoties cenu lēcienam, pircēji veido arī miltu, putraimu un rīsu krājumus.

SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka pagājušajā nedēļā iedzīvotāji par 70% vairāk nekā parasti pirkuši miltus, par 42% – putraimus un par 85% – rīsus. Būtiskāk gan pieauguši griķu pārdošanas apjomi – 240% jeb 3,4 reizes. "Piegādātāji paziņojuši par cenu kāpumu griķiem par 98%, skaidrojot to ar neražu Krievijā. Šā iemesla dēļ visā Austrumeiropā strauji ceļoties griķu cenas," komentē I. Andiņš. Gatavojoties sadārdzinājumam, iedzīvotāji veido krājumus, un nu plaukti krietni patukšojušies. "Mums ir pieci piegādātāji, trīs no tiem ir tukšā – viņiem griķu nav – un šobrīd meklē, kur tos var iepirkt," skaidro I. Andiņš. Patlaban griķi veikalā gan esot, tikai sortiments ir stipri paplacis.

Arī SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa norāda: kaut gan veikalos nav pilns klāsts, griķus nopirkt var. Šeit pagājušajā nedēļā griķi pirkti divarpus, trīs reizes vairāk. Jāpiebilst, ka Rimi veikalos cenas griķiem kāpušas jau ar šo nedēļu – tie sadārdzinājušies par 60–90%.

Arī zīmola ELVI sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne-Drande norāda, ka viens piegādātājs graudaugu produktiem cenu pacēla jau pagājušajā nedēļā, vēl viens – šonedēļ.

Vislielākais cenu kāpums vērojams griķiem – tiem cenas kāpušas par 50–100% atkarībā no zīmola. Pircēji vēl steigušies iegādāties graudaugu produktus par tīkamākām cenām – pagājušajā nedēļā to pārdošanas apjomi auguši vidēji par 15%. Vislielākais apgrozījuma pieaugums vērojams putraimiem – dažiem putraimu veidiem apgrozījuma pieaugums sasniedzis pat vairāk nekā 60%. Uz krājumu veidošanu naskāki gan esot lielāko pilsētu iedzīvotāji. "Lauku apvidos esošajos veikalos ELVI daudzviet apgrozījums griķiem un citiem graudaugu produktiem pieaudzis minimāli vai nav audzis vispār," norāda V. Grigāne-Drande. "Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka laukos dzīvojošie pusdiengaldam vairāk izvēlas pašu audzēto, nevis produktus pērk veikalā."

Ar vēsāku prātu cenu kāpumam aicina pieiet Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norāda, ka tādiem produktiem kā griķi, rīsi, milti cenas patiešām celsies, taču ne vairākas reizes. Tā, piemēram, uz rīsu cenām atsauksies plūdi Indijā, kas ir viena no lielajām rīsu audzētājām. Savukārt "ažiotāža ap griķiem" pie mums ir atnākusi no Krievijas, kur tika ziņots par sliktāku ražu, novēroja cenas kāpumu, un iedzīvotāji tos pastiprināti pirkuši, uzsver LTVC vadītāja. "Cilvēki dara ļoti nepareizi, pilnas pagultes pieliekot ar šiem izstrādājumiem. Tos tāpat nevar tik ilgi uzglabāt – šie produkti bojājas, tajos iemetas kukaiņi, un zūd kvalitāte. Turklāt ažiotāža noplaks un cena ies lejā," komentē I. Gulbe.

"Krievijā griķu raža būs tikai nedaudz mazāka nekā citus gadus, ir arī krājumi, un nav nekāda pamata uztraukumam. Turklāt no Krievijas griķus nevedam," uzsver I. Gulbe.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rīcībā esošā informācija liecina, ka griķu cenu kāpums var būt pat līdz 130%, putraimu cena – dubultosies, bet milti padārdzināsies par aptuveni 11%. LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka cenu kāpums ir katastrofāli straujš un ražotāju skaidrojumi par cenu celšanas iemesliem ir visai nekonkrēti. "Ir saprotams cenu kāpums labības produktiem un no tā izrietošais sadārdzinājums līdz 10–15%, taču ražotāju aizbildināšanās ar citiem iemesliem, tajā skaitā paredzamo gāzes cenu kāpumu, neiztur kritiku, jo energoresursu cenas vēl nav palielinājušās," norāda LTA prezidents H. Danusēvičs.