Jakrins: Lembergam jākandidē Rīgas domes vēlēšanās

 
PIEREDZĒJUŠAIS POLITIĶIS EMĪLS JAKRINS (attēlā) uzskata, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir jāstartē Rīgas domes vēlēšanās un, ja viņš izlems to darīt, tas visiem sajauks kārtis ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Ilggadējais politiķis, šobrīd Rīgas domes algota amatpersona Emīls Jakrins sniedza interviju Neatkarīgajai, atrodoties ārstniecības iestādē. Sarunā viņš iztirzāja notiekošo Rīgas domē un modelēja iespējamo politisko spēku salikumu uz nākamajām Rīgas domes vēlēšanām.

- Tā kā Rīgas domē šobrīd iet kā bērnudārzā, no kura pamukuši audzinātāji, bet bērni viens otru ik mirkli ieceļ un atstādina no amatiem, jāvaicā - kādus amatus jūs šobrīd, t.i., svētdien, 12. janvārī, ieņemat?

- Kopš 2. janvāra, balstoties uz konkursa rezultātiem, esmu pārapstiprināts SIA Rīgas satiksme valdē un līdz 20. janvārim ieskaitot esmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs. Mērs mani nevis atcēla no amatiem, bet atsūtīja brīdinājumu par tiesisko attiecību pārtraukšanu, kas formāli iestājas 20. janvārī. Šobrīd nevienu no šiem amatiem nepildu, jo atrodos darba nespējā.

- Pērnā gada nogalē kāda persona portāla nra.lv komentāros bija draudējusi ar jums izrēķināties fiziski. Esat vērsies tiesībsargājošajās institūcijās. Kas jums ir zināms saistībā ar šo atgadījumu?

- Šo gadījumu nevēlos komentēt.

- Vai draudi varētu būt saistīti ar notikumiem Rīgas domē?

- Pēc viena ļoti liela līdera (Nila Ušakova) un otra arī liela līdera (Andra Amerika) nonākšanas Eiroparlamentā izveidojās varas vakuums - 30 cilvēki plus viens, kuri varētu vadīt Rīgas domi, nemitīgi rīvējas un strīdas viens ar otru par to, kurš ir tas īstais, kurš to varētu darīt. Taču, lai sekmīgi vadītu Rīgu, ir jābūt pienācīgam vēlētāju mandātam. Proti, tu esi kandidējis vēlēšanās kā Rīgas mēra kandidāts, un cilvēki par tevi ir balsojuši tieši šādā kvalitātē. Jābūt arī neapšaubāmai autoritātei kolēģu vidū. Cilvēkiem, kuri šobrīd ir domes vadībā, diemžēl nevienam nav nedz atbilstošā mandāta, nedz autoritātes. Tādēļ jau arī notiek rīvēšanās un cīņa par ietekmi.

- Kāds ir pašreizējais spēku sadalījums, kurš ģenerē iecelšanu amatos un atstādināšanu no tiem?

- Šī situācija man kā darba ņēmējam ir neskaidra, jo Rīgas mērs mani personīgi bija uzrunājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora amatam un to ar mani apspriedis. Pēc tam šie jautājumi tika apspriesti arī domes koalīcijas padomē. Pēc tam notika juridiska diskusija. Vicemēra kundze Anna Vladova pieņēma lēmumu par manis apstiprināšanu. Tad radās man nesaprotama turbulence. Es kā darba ņēmējs Rīgas domes vadību uztveru kā vienotu veselumu. Ja politiskā un tiesiskā paļāvība tiek ignorēta un lēmumi, kuri ir pieņemti, netiek pildīti, veidojas slikta prakse.

- Pārlapojot ziņu ierakstus pēdēja gada griezumā, pamanījām, ka pret jums asi vērsušies tieši JKP politiķi. Tā ir politiska greizsirdība, vai ar viņiem kaut ko neesat sadalījis?

- Tāda ir viņu politiskā platforma. Visi tie ir slikti, kurus viņi nodēvē par vecajiem politiskiem spēkiem vai šo spēku pārstāvjiem. Tiešas politiskas saskarsmes man ar JKP nav bijis. Viņu domes frakcija bija asa, bet tie biedri, kuri bija asi, no domes jau ir pārcēlušies uz Saeimu, un līdz ar to Rīgas domē situācija ir daudz mierīgāka.

- Ir nepieciešamas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas vai domei jānostrādā līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām?

- Kā rīdzinieks un kā politologs ar politisko zinātņu maģistra grādu uzskatu - nē, ārkārtas vēlēšanas nav nepieciešams. Viena no demokrātijas būtiskām sastāvdaļām ir tieši un aizklāti ievēlētas pašvaldības. Eiropas valstu pašvaldības pēdējo desmit gadu laikā ir atlaistas divas reizes. Viena epizode bija Itālijā, kur tika pierādīta pašvaldības saistība ar mafiju, un otra epizode saistīta ar vienu mazu Francijas pilsētu, kurā arī atklājās pašvaldības saistība ar noziedzīgo pasauli. Grozīt vēlēšanu rezultātu tikai tādēļ, ka pašvaldības sastāvs nesakrīt ar valdošās koalīcijas sastāvu, ir nedemokrātiski.

- Kurš ir galvenais Rīgas domes atstādināšanas idejas kurbulētājs?

- [Attīstībai/Par vadītāji Juris] Pūces kungs un [Edgars] Jaunupa kungs ir kļūdījušies savas stratēģijas izvēlē. Šobrīd neviena pazīme neliecina, ka viņi, pateicoties iecerētajām ārkārtas vēlēšanām, kā uzvarētāji varētu iejāt baltā zirgā Rīgas domē. Jautājums šajā kontekstā - vai Rīgas domes vēlēšanās kandidēs Juris Jurašs? Satversmes tiesa viņam to ir ļāvusi. Viņš gan pats saka, ka nekandidēs. Ja tomēr Jurašs piekristu kandidēt, no valdības partijām JKP būtu vislielākais potenciāls. Vienotības, JKP un Nacionālās apvienības sarakstu apvienošana zem Viļņa Ķirša - es šādam stāstam milzīgu uzvaras potenciālu neredzu. Vilnis Ķirsis nav tā figūra, kurai ierindas rīdzinieks noticētu, ka viņš varētu būt pozitīvo pārmaiņu nesējs. Vairāk par 20% balsu viņi neiegūtu. Ja startētu Jurašs ar JKP, summārais rezultāts varētu būt labāks. Saprotu, ka Nacionālā apvienība nobijusies startēt viena. Paši nelaimē pameta [Baibu] Brokas kundzi. Tagad viņi nobijušies sēž mājās un prāto, vai spēs pārvarēt 5% barjeru. Viņiem pat nav mēra kandidāta, ja neskaita Imantu Parādnieku, kurš ir ļoti aktīvs un ir vēsturiski spēcīgs politiķis, taču nav guvis tautas uzticību pēdējās Saeimas vēlēšanās. Ja par pašiem ārkārtas vēlēšanu iniciatoriem, tad no viņiem Daniels Pavļuts varētu būt lielāka izmēra politiskā figūra, ko piedāvāt vēlētājiem, taču viņš pats līdz šim nav vēlējies startēt. [Mārtiņš] Staķa kungs ir brīnišķīgs uzņēmējs ļoti šaurā nišā, taču retais rīdzinieks zina, kas tas ir par puisi un ko viņš līdz šim dzīvē ir darījis. Līdz ar to blakus viņam nolikt Juri Pūci, kurš teiks - mēs atlaidām šo domi -, ar to vien nepietiks.

Tajā pašā laikā ir divi citi ļoti nozīmīgi faktori. Jautājums - vai Rīgas domes vēlēšanās startēs Aivars Lembergs? Es kā politikas vērotājs uzskatu, ka viņam tas būtu noteikti jādara.

- Argumenti?

- Viņš ir cīnītājs. Vislielākais cīnītājs, kāds vien mums Latvijas politikā ir bijis. Viņš pauž, ka pret viņu vēršas politiskie konkurenti, kuri maldinājuši ASV un snieguši nepatiesu informāciju. Vienīgais, kā viņš to var pierādīt, ir startējot vēlēšanās. Saeimas vēlēšanas ir gana tālu, bet, ņemot vērā, ka mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma un Rīgas apgabals Saeimas vēlēšanās ir lielākais, fiziski savākt lielāku balsu skaitu nekur citur kā Rīgā viņš nevar. Vienīgais izņēmums ir Eiroparlamenta vēlēšanas, taču tās ir ļoti tālu. Lai pierādītu to, ka viņš ir politiski apspiests un apmelots un joprojām ir sabiedrībā gana mīlēts politiķis, es viņa vietā startētu pirmajās vēlēšanās, kādas ir gaidāmas. Visu cieņu uzvarām Ventspils domes vēlēšanās 30 gadu garumā. Taču tur vēlētāju skaits, jo īpaši ASV kontekstā, ir neliels un to kā argumentu milzīgam politiskam atbalstam pilsoņu vidū droši vien ir grūti minēt. Viņa starts sajauktu visas politikās kārtis viņa politiskajiem pretiniekiem.

Otrs politiķis, kurš arī ir mīkla Rīgas domes vēlēšanās, ir Aldis Gobzems. Arī viņam būtu jāstartē Rīgas domes vēlēšanās, gan citu iemeslu dēļ. Viņš šobrīd ir palicis vientuļš skaļš Saeimas deputāts, kuram šajā Saeimas sasaukumā nokļūt pie varas vienkārši nav iespējams. Arī izmērīt savu patieso politisko vilkmi bez Artusa Kaimiņa viņam nav bijusi iespēja. Esmu pārliecināts, ka viņš var tikt ievēlēts un varētu nodemonstrēt sevi kā politiķis arī pie īstas varas.

Ja notiks īsās ārkārtas vēlēšanas, varam pieņemt, ka Nils Ušakovs nestartēs. Ja notiks garās kārtējās vēlēšanas, tad tik droši to nevaram sacīt. Lai Ušakovs izlemtu startēt, tur būtu miljons loģisku argumentu. Visi tie stāsti, kuri viņam tika pārmesti - visi skandāli, ieskaitot Rīgas satiksmi, Rīgas bērnudārzus un bedres uz tiltiem - nonullētos. Vēlēšanās pie sava vēlētāja viņam nebūtu jāiet ne ar vienu no šīm problēmām, jo valdība ir gāzusi viņu kā visatbalstītāko politiķi. Ja Ušakovs startētu, ir gana liela varbūtība, ka iegūtu to pašu rezultātu, kāds bija šajās domes vēlēšanās pat bez savienības ar Gods kalpot Rīgai. GKR nākotnei es neticu. Nākamajā sasaukumā šis politiskais spēks nebūs īpaši nozīmīgs spēlētājs.

- Pieminējāt trīs līderus politikā. Viņiem visiem kopā nav vietas uz Rīgas domes politiskās skatuves.

- Skaidrs ir tas - ja startē Nils Ušakvos un Aivars Lembergs, tad Aldis Gobzems izkrīt. Runājot par Lembergu, notiktu liela diskusija par to, kādu amatu viņš domē varētu ieņemt saistībā ar ASV sankcijām. Bet to nu gan demokrātijas citadele ASV saprot, ka pārapstiprināts mandāts nevar tikt uzskatīts par sankciju turpinājumu. Ja ir bijušas sankcijas par ietekmi konkrētajās sfērās, tad Rīgas domē līdz šim Aivaram Lembergam nekāda ietekme nav bijusi. Līdz ar to ASV sankcijas uz Rīgas domi nevar tikt attiecinātas.

- Jānis Bordāns aizbrauks uz ASV un pasūtīs, lai uzliek no jauna?

- Tas nav tik vienkārši. Atšķirībā no Ventspils Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

- Amerikāņiem taču vienalga.

- Tam es neticu.

- Ņemot vērā, ka ostu darbība ir tūkstoš saitēm saistīta ar konkrētās pašvaldības darbību (ostas izmanto pašvaldību infrastruktūru, zemes pieder pašvaldībām, kravas tiek vestas caur pilsētām, iedzīvotāji izjūt piesārņojumu, ko rada ostu darbība utt., u.tml.), vai, jūsuprāt, bija pareizi izslēgt pašvaldības no ostu pārvaldības?

- Ņemot vērā pieredzi, strādājot Satiksmes departamentā, jautājumi, kuri saistīti ar ostu Rīgā, ir bijuši neskaitāmi un ļoti nozīmīgi. Ja notiek politiskā ķīvēšanās un tā izvēršas šādā plāksnē, un politiķu karstgalvība ņem virsroku pār racionālo, tad problēmas gan Rīgā, gan Ventspilī var kļūt neizmērojamas. Ostu pievedceļi, to aprīkošana, laika un tonnu ierobežojumi, ceļu satiksmes organizācija - tas taču ir pašvaldības kompetencē. Ja pašvaldība šajā stāstā nejūt politisku pienesumu, tad, nosacīti, Viestura prospekta savienojuma ar Tvaika ielu, kas ir ceļš uz ostu, vietā pašvaldība labāk Ziepniekkalna iedzīvotājiem uzbūvēs Dienvidu tilta ceturto kārtu. Politisku iemeslu dēļ, jo tur ir vairāk vēlētāju. Osta var palikt pastarītes lomā, nemaz jau nerunājot par nosacīti sīkiem jautājumiem, ka osta pakļauta pašvaldības būvvaldei, teritoriālam plānojumam. Osta daudz vairāk ir pašvaldības saimniecība nekā valsts saimniecība. Kāpēc gan lai četriem dažādu ministriju ierēdņiem motivācija attīstīt ostu būtu lielāka nekā pašvaldības politiķiem? Pēc definīcijas daudz vairāk motivēts vadītājs ir ievēlēta persona, nevis amatā iecelta. Ievēlētai personai ir vajadzība atrādīt savus darbus vēlētājiem.

- Kādēļ valdošā koalīcija nolēma padzīt no Rīgas un Ventspils ostām pašvaldību pārstāvjus - vai zem tā slēpjas konkrēti ekonomiskie projekti?

- Iekļaušana ASV sankciju sarakstā izskanēja kā arguments.

- Bet Rīgas brīvostā jau neviens politiķis nebija šajā sarakstā?

- Jā, Rīgas gadījumā sankcijas nav arguments. Viens no projektiem, kas briest, ir sašķidrinātās gāzes terminālis, kuru realizēt Skultes ostā, izskatās, nav iespējams. Viena no vietām, kur tas varētu būt iespējams, ir Rīga.

- Ir konkrēti mājieni par to, ka Rīga tiks iekļauta gāzes tranzīta sistēmā?

- Skaidrs ir viens, ka transportēt gāzi caur Rīgas ostu ir daudz vienkāršāk. Infrastruktūra tam ir daudz gatavāka.

- Vai tranzīts kā nozare Latvijā izbeigsies ?

- Situācija ir gana sarežģīta. Tik vienkārši tas nav. Krievija savas kravas mērķtiecīgi novirza uz savām ostām. Bet tas, ko mēs acīmredzami pazaudējām, ir kravas no Baltkrievijas. Kamēr mēs viens ar otru plēšamies, mēs zaudējam kravas. Tās jau nekur nepazūd. Tās aizceļo uz Lietuvu. Tas Latvijas ekonomikai ir skumji un sāpīgi.

- Jūs kā politiķis, kurš sabiedrībai kļuva pazīstams, sākāt TB/LNNK. Pieļauju, ka jums par notiekošo šajā spēkā ir saprašana. Kas notiek ar Nacionālo apvienību, ja pat tādos jautājumos kā JKP iecere aizliegt latviešu valodu doktora darbu radīšanā tā neizdvesa pat pušplēsta vārda, nemaz jau nerunājot par to, ka tā klusē par rekordzemo dzimstības līmeni valstī? Vai šis politiskais spēks pamazām izbeidzas?

- Viņu politikas vēsturiskais elements ir divu etnisko grupu līdzās nepastāvēšanas jautājums. Tas gadu gaitā ir transformējies. Kopējais nacionālisma vilnis Eiropā ir migrācijas un atvērtu robežu dēļ, bet šādu problēmu nav Latvijā. Nacionālā apvienība šobrīd arī ekonomikā sākusi dreifēt vairāk kreisā virzienā. Tas, ko viņi varētu vairāk darīt, ir runāt par nacionālo uzņēmēju, par Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību, ekonomisko patriotismu. Ar nožēlu ir jāsecina, ka nacionālā biznesa nozares Latvijā iznīkst. Latvijā gandrīz izzuduši vietējie mežu īpašnieki. Ir tikai zviedru pensiju fondi, turklāt tos mēs paši finansējam, jo mūsu pensionāru nauda tiek turēta zviedru bankās. Mūsu nauda tiek aizvesta uz Zviedriju, ieguldīta viņu pensiju fondos, un par mūsu pensionāru naudu tiek nopirkti mūsu meži. Absurds. Arī banku sektors vietējiem vairs nepieder. Arī ostu bizness vairs ne. Ražošanas jaudas mēs paši neesam varējuši attīstīt, jo neviena ārvalstu banka finansēt milzīgus rūpniecības objektus svešā valstī nav ieinteresēta. Līdz ar to mēs esam kļuvuši par pakalpojumu sniedzēju valsti. Paldies Dievam, izskatās, vismaz tūrisma, medicīnas pakalpojumu eksporta, IT un mašīnbūves nozares uzrāda pozitīvas attīstības tendences. Taču tas nav dominējošs ekonomikas sektors.

- Pašvaldību vēlēšanās jūs taču nestāvēsiet malā rokas nolaidis?

- Jāskatās, kā attīstīsies situācija. Biju pieņēmis lēmumu vēl daudzus gadus vēlēšanās nestartēt, bet, ja situācija ap Rīgas domes politiķiem attīstīsies tādā virzienā, kādā tā šobrīd attīstās, kad man tiek pārmestas lietas, pie kurām es pilnīgi noteikti neesmu vainīgs, tad man ir ko pateikt pretī daudz vairāk, nekā kādam ir kaut kas, ko pateikt par mani. Ja mana profesionālā darbība domē tiks apzināti diskreditēta, tad pastāv tāda iespēja, ka savas aizstāvības, goda un mundiera dēļ izšķiršos kandidēt.

 

Abonē