Lai steidzamības kārtā, sākoties rudens lietavām, palīdzētu iedzīvotājiem atjaunot dzīvojamās mājas, kuras cietušas 8. augusta vētrā, Līvānu novada pašvaldības ārkārtas sēdē pirms nedēļas pieņemts lēmums kompensēt izdevumus vētras sagrauto ēku īpašniekiem 30% apmērā no kopējās zaudējumu summas, taču pašvaldības iniciatīvu nākt pretī grūtībās nonākušajiem novada cilvēkiem apturējusi neziņa par kārtību, kādā pašvaldība kompensācijas drīkst izmaksāt.
Tikai saviem spēkiem
"Puse vētras bojājumu sakārtoti tikai ar saviem spēkiem un līdzekļiem, pieaicinot vietējos celtniekus, kuriem par darbu jāmaksā. Lai visu līdz ziemai saglābtu, būs nepieciešams vismaz 1000 latu, kas būs jāsagādā un jākrāj, jo neko daudz uz palīdzību neceru. Neviens neko līdz šim nav saņēmis, solītā palīdzība tikai runu līmenī," Neatkarīgajai teic augusta niknākajā vētrā cietušās saimniecības Jaunrubeņi kopējs Vitālijs Vaivods. Viņš apsaimnieko 40 hektārus zemes. Vētra sapostījusi jumtus sētas piecām ēkām, no gāzbetona būvētajai kūtij izgāzusi sienu, ko saimnieks pašlaik mūrējot, un nocēlusi no pamatiem šķūni.
Kā stāsta Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle, lai palīdzētu iedzīvotājiem atjaunot vētras postītās dzīvojamās mājas, 19. augusta Līvānu novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums pašvaldības budžetā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atrast 10 638,80 latus, kas ir 30 procenti no kopējās zaudējumu summas dzīvojamajām ēkām 35 462,69 latu apmērā. Tiek izvērtēts pašvaldības kompensācijas apmērs katrai bojātajai dzīvojamajai mājai, kā arī domes komisija izstrādā kritērijus, pēc kādiem aprēķināms kompensācijas apmērs. Taču pašvaldība cer arī uz valsts atbalstu vētrā cietušā privātā sektora dzīvojamo māju atjaunošanai.
Jau ziņots, ka 8. augusta vētrā Līvānu novadā cietušas vairāk nekā 70 saimniecības, no kurām 37 saimniecībās vētra postījusi dzīvojamās mājas.
Nāksies pagaidīt
Sarakstu ar konkrēto kompensācijas apmēru katrai cietušajai dzīvojamajai mājai novada domes paspārnē izveidotā komisija jau iesniegusi apstiprināšanai. Diemžēl kārtējā 26. augusta Līvānu novada domes sēdē, kad deputātiem bija jālemj par kritērijiem, no kādas zaudējumu summas sākt kompensēt un kuriem vētrā cietušajiem iedzīvotājiem pašvaldībai palīdzēt jau tagad steidzamības kārtā, lēmuma pieņemšana tika atlikta.
Kā skaidro G. Kraukle, iepriekš publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka pašvaldībām vētrā cietušajiem iedzīvotājiem jāpiešķir 50 procenti kompensāciju summas un tikpat jāizmaksā no valsts budžeta, taču šajās dienās pašvaldība saņēmusi informāciju ar ieteikumu nogaidīt, jo drīzumā tiks pieņemts Ministru kabineta rīkojums, ka pašvaldības arī ārkārtas situācijās, kā vētras gadījumā, visdrīzāk varēs palīdzēt vienīgi no sociālā budžeta, katram saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem izmaksājot ne vairāk kā divas minimālās algas.
Steidz atjaunot jumtus
Arī Rubīnu ģimene, kuras mājām vētra jumtu bija noplēsusi pilnībā ar visām spārēm un par kuru Neatkarīgā jau stāstīja, savām mājām steigusies atjaunot jumtu. Mājas saimniece Ingrīda Rubīne stāsta: "Tagad jau labi. Esam zem jumta, ko esam uzlikuši vienīgi saviem, radu un draugu spēkiem, daļu būvmateriālu ņemot uz parāda. Mājas jumta atjaunošana izmaksājusi vairāk nekā 1000 latu. Taču jumts nopostīts arī klētij, kūtij un garāžai. No pašvaldības neesam saņēmuši vēl neko, vienīgi apsekošanas komisijas pie mums ir braukušas," teic I. Rubīne. Viņas abi bērni jau izauguši. Jaunākā meita tūdaļ sāks mācības Līvānu 1. vidusskolas 11. klasē. Saimniece bilst, ka mājas ikdienu un saimniecības darbus vētra būtiski nav spējusi traucēt.
Citādi klājas trīs kilometrus no Rožupes pagasta centra esošo Irbīšu saimniecei Rasmai Krūmiņai, kuras mājām bojājumus spēts atjaunot daļēji. Sagrauti četri sētas ēku jumti, nogāzti divi hektāri meža, lietaskokus padarot par malku, nolauzti augļukoki. Tāpat siltumnīca ar visu ražu uzvilkta vīksnā. R. Krūmiņa stāsta, ka trīs dienas pēc vērtas nav bijis nekādu telefona sakaru, ne elektrības. "Vētras postījumu sakārtošanai esmu iztērējusi 200 latu, taču ar jumtu sakārtošanu esam aizkavējušies, jo trūkst gan tehnikas, gan līdzekļu," secina Irbīšu saimniece.
